«Svarīgākais, kas jāpasaka sabiedrībai — neviens ārsts, neviena ģimenes ārstu prakse, neviena tur strādājošā māsiņa negrib, lai streika dēļ ciestu kāds pacients. Mēs darīsim visu, lai tā nenotiktu, bet pret to, kas notiek Latvijas veselības aprūpes sistēmā, ir jāiebilst. Primārās aprūpes prakses nedrīkst nonivelēt,» uzsvēra ģimenes ārste Guna Poikāne, piebilstot, ka līdzīgi domā vairāk nekā 600 ģimenes ārstu praksēs Latvijā, kuras 3. jūlijā atbalstīs Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) biedru sapulcē lemto — pieteikt streiku. Jāatgādina, ka pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts, un pēdējo dienu laikā nesaprašanās starp primārajā aprūpē strādājošajiem un ministriju aug augumā. Eļļu ugunī ielējusi arī veselības ministre Anda Čakša, kura bildusi, ka ārstniecības darbinieku streiks brīdī, kad Veselības ministrija intensīvi strādā pie papildu finansējuma nodrošināšanas veselības nozarei, ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem un, iespējams, mēģinājums šūpot valdību, tāpat virknē situāciju norādījusi uz ģimenes ārstu nekompetenci, darba kvalitātes trūkumu, jo «mums hronisko pacientu aprūpe pasliktinās, vakcinācijas pārklājums samazinās, pa zaļo koridoru iet mazāk pacientu, nekā mēs gaidījām, un nenotiek tās bāzes lietas,» tā Čakša, bet mediķi šo daudzos medijos jau izmantoto citātu sauc vienkārši par klajiem meliem — apmelošanu un mediķu darba nenovērtēšanu.
PAKALPOJUMI UN PADOMI, kas šķiet tik pašsaprotami, par kuru trūkumu aizdomājamies tikai tad, kad tie uz brīdi nav pieejami.