ĢIMENE ir mūsu lielākā vērtība, mēs turamies kopā – ģimene, radi, brāļi, māsas, – sacīja Iveta, kura kopā ar Sundaru audzina četrus bērnus. Bildē Sabīne un Daniels. Jāņa Līgata foto
Vilpulkā ir prāva romu kopiena. Pāris daudzdzīvokļu namos, kas ir pagasta centrā, dzīvo vairākas romu ģimenes. Viņi paši neslēpj, ka pirms gadu desmitiem, kad vectēvi Vilpulku atraduši par labu dzīvošanai un strādāšanai, šurp aicināti radi.
«Kā liela ģimene, jā, mēs turamies kopā,» sacīja ikviens Vilpulkā satiktais roms, kad «Liesma» viesojās, taujājot – kā klājas? Jāpiebilst, ka pēdējos gados Vilpulkas čigāni, kā viņi paši sevi ikdienā joprojām sauc, bijuši īpaši aktīvi, cenšoties realizēt dažādus projektus, kas ļautu plašākai sabiedrībai stāstīt par viņu kultūru, tradīcijām un dzīvesveidu. Vilpulkas romi ir arī tie, kas devušies uz virkni sanākšanām, kuras organizē Kultūras ministrija, cilājot jautājumus par romu integrācijas iespējām Latvijā. Vilpulkas romi jau sen pārliecinājušies, ka iekļaušanās klupšanas akmens ir izglītības trūkums. Romi neliedzas, ka savulaik vectēvi, savā saimniecībā strādājot, zirgus mijot un iztiekot no tā, kas pašu apstrādātajā zemītē izaudzis, skolā iešanas nozīmi nivelējuši. Vilpulkā satiktie atzina, ka kaut kā iztiek ar nepabeigtu pamatskolas izglītību, un lepni tie, kam pamatskolas izglītība iegūta, taču savus bērnus viņi skubina mācīties, un atvases to dara, izvēloties Naukšēnu vai Rūjienas vidusskolu.
Darbu var atrast
Šo pārliecību pauž un pats ar savu piemēru apliecina Sundars Mitrauskis. Ziemas sezonā, kad pagastā vajag kurinātāju, viņš strādājis uz vietas, līdzko sezona beigusies, tā meklējis algotu darbu un to atradis Rūjienā kādā mēbeļu ražotnē.
«Nav gluži tā, ka darba nav, kas meklē, tas atradīs un strādās. Viss atkarīgs no cilvēka gribēšanas. Jā, ir nozīme, cik laukos samaksā, bet, paldies Dievam, pateicamies par to pašu. Laukos alga ir zemāka, bet iztiekam,» sacīja Sundars, kurš, cenšoties gādāt par ģimeni, darbu meklējis arī attālu. Ne tikai viņš, bet vairāki Vilpulkas čigāni, kad darbinieki meklēti, braukuši arī uz Tallinu, dažas dienas kādā tehnikas rūpnīcā strādājuši, tad atkal braukuši mājup. Latviešiem, kuri jau ilgstoši pagastā ir bez darba, bijusi šī pati iespēja, taču vietējie zina teikt, ka visilgāk un joprojām iespēju doties darbā uz Tallinu izmanto tieši romi, bet «čaklie» bāleliņi atbiruši.