Piekrīt: esot tiešām bagāta – pieci pašu bērni, kas jau lieli, izskolojušies, 8 mazdēli un 4 mazmeitas, 3 mazmazdēli. «Pašlaik pie mums Vaidavā dzīvojas divas mazmeitiņas – divus gadus 2 mēnešus un trīs mēnešus jaunas – un septiņgadīgais mazdēls. Jā, zēnu līnija mums ņem pārsvaru,» pasmaida Gurijas kundze un atklāj, ka tāpēc varbūt ne katru rītu izdodas nopeldēties ezerā, bet prieks un lepnums par bērniem un viņu jauno paaudzi ir liels. Pēc piecdesmit Rīgā nodzīvotiem gadiem viņa ar vīru nolēmuši: nāks uz Vaidavu, tuvāk meitai skolotājai Ingunai Zagorskai. «Priecājos, ka bērni visi ir veseli! Beiguši augstskolas, gudri. Viena meita – Lelde Titava – ir teoloģijas zinātņu doktore, vienu laiku viņa mācījās un strādāja Amerikā, tagad ir kapelāne Stradiņa slimnīcā, organizēja nedzimušo un priekšlaikus dzimušo bērniņu piemiņas vietu «Dvēseļu dārzs». Drīz, 9. jūnijā, vecāki atkal sabrauks un pieminēs aizgājušās dvēselītes.»
Esat jau kļuvusi par vaidavieti, bet kur ir jūsu saknes?
Balvu pusē, Lazdukalna ciemā. Pabeigusi Balvu vidusskolas 9. klasi, pārcēlos uz Rencēniem, kur no desmit gadiem dzīvojos pa vasarām un vēlāk pabeidzu arī Rencēnu vidusskolu. Domāju par ārstiem, bet Rīgas Medicīnas institūtā apguvu zobārsta amatu, Rīgas gados strādāju par medicīnas māsiņu, biju zobārste Rencēnos. Rīgas laikā daudz dziedāju koros – Medicīnas institūta Rīgā, tad Senrīgā, Dēklā, ansambļos.
GURIJA GUSTSONE: mans teicamnieces sindroms visu paveikt vislabāk, būt gan labai mātei, gan bērnus, lai viņi augtu vispusīgi, izskolot mūzikas skolā, gan izvadāt uz baleta pulciņiem, tādus viņus arī ir izveidojis, un tā viņi turpina savus bērnus audzināt. Karjerā nācās piebremzēt, bet viss ir labi. Jāņa Līgata foto