Šī sadraudzība ir gana ilga, mēs Valmierā parasti ciemojamies Ziemassvētkos, arī šajās Lieldienās, kuras tika nosvinētas godam, saņēmām kārtējo ielūgumu.
Tad, kad valmierieši pie mums viesojās pirmo reizi, viņi stāstīja, ko savā biedrībā dara, viena meitene rādīja, kā viņa tamborē un ada, izmantojot visādas pērlītes. Tagad viņi varēja aplūkot mūsējo darbiņu izstādi — tā mēs mācāmies no viņiem un viņi savukārt no mums.»
VISI KOPĀ pēc olu ripināšanas. Noras Kārkliņas foto