«Bijām Zivju fondā iesnieguši divus projektus finansējuma saņemšanai Trikātas mācītājmuižas ezera zivju krājumu papildināšanai un arī zivju sargāšanai. Te tūdaļ piebildīšu: par vienotu ezeru tiek uzskatīt ne tikai šis, bet arī Pannas, Dutkas ezers un Abuls no Trikātas līdz Gaujai. Šīs ūdenstilpes, arī Trikātas skolas ezers, ir nodotas mūsu apsaimniekošanā. Projektus rakstīja mūsu valdes loceklis Mārtiņš Voitčonoks. Ar līdzīgu projektu jau pagājušajā gadā dabūjām finansējumu no Zivju fonda un varējām ielaist 5000 līdaciņas. Šogad gribējām dabūt jau 10 tūkstošiem, bet atkal dabūjām vien tikpat. Arī tas vismaz kaut kas ir, jo tajā Zivju fonda sēdē pat nekādu atbalstu neguva vairāku daudz lielāku ezeru apsaimniekotāju pieteikumi. Līgums par ielaižamajām līdaciņām jau noslēgts ar Rūjas zivjaudzētavu. Zivju fonds pieprasa, ka zivtiņām jābūt svarā ne lielākām par 30 gramiem. Rūjas zivjaudzētava tieši šāda lieluma līdaciņas ir gatava piegādāt. Turklāt tur tās izaudzē dabiski, tādēļ mazuļu izdzīvošanas procents ir ļoti augsts. Esam sapratuši, ka galvenais noteicējs par to, kam dot finansējumu zivju mazuļu iegādei, ir institūts BIOR. Kad sākts, viņi iesaka dot trīs gadus, lai pēc tam pāris gadus vērtētu rezultātu. Tādēļ ceru, ka arī nākamgad naudu līdaciņu iegādei dabūsim. Labus rezultātus šopavasar gaidu arī no dabīgā nārsta. Gados, kad pali ir lieli, abas hidroelektrostacijas uz Abula mūsu teritorijā ūdeņus steidz ātri aizvadīt. Tad nārstojušo zivju ikri bieži paliek sausumā. Šogad ūdens ilgi tika turēts labā līmenī, tādēļ ceru, ka pagūs izšķilties zivju mazuļi.
JĀNIS ŠVĒDE. Gunta Vīksnas foto