«Ūdens nāk pagrabos, mājas bojājas, asfalts uz ielas ir beigts un līgojas, gāzes vads līgojas līdzi. Vasarā, kad remontēja Georga Apiņa ielu, transports, arī lielais, brauca pa Upīša ielu un vēl vairāk to nosēdināja. Ielai vispār nav nekādas grunts apakšā – padomju laikos asfaltu uzlika uz melnas zemes. Bet tad mašīnas te diez ko nebrauca. Lietus kanalizācijas ielā nekad nav bijis. Abās pusēs bija grāvji, pa kuriem ūdens aiztecēja. Tagad ūdens arī vasarā stāv, mana koka māja bojājas. Blakus esošās mājas atrodas nedaudz augstāk, pie manas mājas izveidojusies ieleja, viss ūdens satek vienā punktā. Pretī esošā māja jau ir sapuvusi, bet tajā neviens nedzīvo. Man savas mājas žēl,» izmisis stāstīja kāds Andreja Upīša ielas iedzīvotājs.
Situāciju komentē Valmieras pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere INESE KOKENBERGA:
«Šī problēma ir ar bārdu. Jau pagājušajā gadā pavasarī bija līdzīga situācija. Tur ir viena caurteka, kas pa ziemu aizsalst. Pagājušajā gadā tā tika iztīrīta un problēma atrisinājās. Arī tagad vīri bija mēģinājuši to atkausēt, bet pirmdien tas vēl neizdevās. Bez tam otrdien līdz mums nonāca informācija, ka vienas mājas īpašnieki to speciāli pakojot ciet – nepatīkot, ka tur tek ūdens, jo nākamo māju iedzīvotāji no tā ciešot.
Situāciju var glābt tikai ielas pārbūve. Vēsturiski tur bijuši grāvji gar ielas malu, bet tie dažādu iemeslu dēļ pazuduši. Uz ielas izveidojusies tāda kā bļoda, jo arī lietus kanalizācijas tur nav. To izbūvējot, ar lietus ūdens novadīšanu saistītie jautājumi tiktu atrisināti. Ielas rekonstrukcijas projekts joprojām aktuāls, diemžēl arī šī gada budžetā ielas sakārtošana nav paredzēta. Tagad centīsimies problēmu novērst ar lokāliem līdzekļiem.»
LIELA PEĻĶE. Šādi pirmdien izskatījās Andreja Upīša iela. Foto no personiskā arhīva