«Latvijas alus darītavas pagājušajā gadā strādājušas intensīvi, atradušās arvien jaunos meklējumos, lai izturētu un pastāvētu pieaugošajā konkurencē, kuru rada gan nozares attīstība valstī, gan arī imports. Vai nākotnē alus ražošana un lietošana mums, latviešiem, lietuviešiem un igauņiem, paliks kā nozīmīgs nacionālais produkts, to rādīs laiks. Bet droši varam teikt, kamēr vien alus darīšanu turpinās mazie alus ražotāji un apritē ienāks jauni cilvēki, tai ir paliekoša un nozīmīga vieta mūsu tautu sadzīvē un kultūrā.
Pagājušais gads Latvijas alus ražotājiem bijis notikumiem un meklējumiem bagāts. Optimismu par nozares spēku un nākotni vieš apritē ienākušie mazie alus brūveri. Kustības «Par labu alu» darbība ir devusi labus rezultātus. Atliek vien cerēt, ka interese nemazināsies un tā iedrošinās gribētājus arī nākotnē. Ņemot vērā tieši šo apstākli, «Latvijas alus gada balvas» organizatori konkursā mikro brūžu vērtēšanu dažās nominācijās ir iedalījuši kā atsevišķu alus darītāju grupu. Prieks, ka mazie aldari uzdrīkstas parādīt savu varēšanu, liekot lielajiem kustēties, neļaujot ieslīgt pašapmierinātībā, jo jau šobrīd mazo brūžu segments ir 15-20% no Latvijas alus tirgus. Tas nozīmē, ka palielinās konkurence, kas ir tikai veicinošs faktors kvalitatīva produkta radīšanā,» turpina komentēt cienījamais aldaris K. Tomsons.
Neatkarīgas starpresoru žūrijas locekļi nopietnās debatēs viņnedēļ izvērtēja «Latvijas alus gada balvas 2016» pretendentus un lēma par labākajiem no Latvijas alus ražotājiem 11 nominācijās, tostarp par mūža ieguldījumu alus nozarē. Kuri tad 2016. gadā bija labākie no labākajiem, paliks noslēpums līdz 3. februārim, kad Dikļu pilī pasniegs Latvijas alus gada balvas, tomēr žūrijas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Tomsons sniedz nelielu ieskatu pārsteigumos un atklājumos, ko nesis 2016. gads.
Visplašākos ieguldījumus veic «Valmiermuižas alus», ieguldot lielu darbu jaunu alus un bezalkoholisko dzērienu šķirņu ražošanā, alus un dzērienu lietošanas kultūras attīstībā, radot jaunus dāvanu iepakojumus un alus lietošanas rekvizītus. Nozīmīgs darbs ieguldīts produkcijas eksportā uz Igauniju. «Valmiermuižas virtuve», turpinot izglītot ciemiņus ar alus baudīšanas kultūru, kā jaunumu piedāvā pasākumu «Alus precināšana». «Valmiermuižas vēstniecība» Rīgā atvērta vismaz 20 Latvijas mazo alus darītavu produktiem. Augstu vērtējami pasākumi, kā mainīt mūsu ierasto alus lietošanas kultūru «no mājas uz krodziņiem». Te spilgti izceļas «Valmiermuižas alus vēstniecības» Rīgā darbs, popularizējot alus un sezonālās virtuves saderību. «Alus Virtuve» tika iekļauta 30 labāko Latvijas restorānu topā un «Valmiermuižas alus virtuves» šefpavārs Dzintars Kristovskis kļuvis par «Eiropas gastronomijas reģiona 2017» oficiālo vēstnesi. Šādas akcijas palīdz veidot alus lietošanas kultūru, veicina izlejamā alus popularitāti.
Īpašu atzinību un novērtējumu ir pelnījušas divas alum un aldariem veltītas grāmatas — lietuvieša Žimanta Šalkauska grāmata «Latvija — alus darītavas, etiķetes, paliktņi. 19.gs.-1946.g.» un Viļņa Auzāna «Sirds pareizajā pusē. Aldaris Kārlis Zālītis».
«2016. gada pārsteigums — CIDO grupa, kura žūrijas izvērtēšanai nodevusi jaunumu — Lielvārdes Sezonālo alu, pārsteidzot ar interesantu pudeles dizainu, garšas niansēm,» atklāj Kārlis Tomsons.
MEISTARS. Šefpavārs Dzintars Kristovskis. Foto no personiskā arhīva