Par cūcību dārgi jāmaksā
Kā iepriekš minēju, plašākās diskusijas izvērtās saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu. Un gribot negribot jāatzīst, ka problēmas, kuru risināšanai tiek ieguldīti lieli līdzekļi, radām mēs paši.
Ir pat zināmas vairākas vietas pilsētā, kur atkritumi sarodas kā uz burvju mājienu. Piemēram, netālu no 2. vidusskolas, kur regulāri nākas savākt pudeles un papīrus, laiku pa laikam atrodamas pat riepu kaudzes.
Aizvadītajā gadā speciāla brigāde tika izveidota Gaujas krastu sakopšanai, un divi cilvēki to vien darījuši kā pļāvuši un vākuši atkritumus. Cilvēkiem nav grūti līdz Gaujmalai atstiept vairākas pilnas alus pudeles, bet jau iztukšotas tās līdz atkritumu urnai diemžēl pietrūkst spēka aiznest – acīmredzot par smagu. Tas neliecina par saudzīgu attieksmi pret vidi un cieņu pret citu cilvēku ieguldīto darbu.
Šogad atkritumu vākšanā pa visu pilsētu (arī no nesakoptajām privātajām teritorijām, kuru īpašnieki neatrodas Valmierā) tiks iesaistīti astoņi bezdarbnieki, kas ir par vienu vairāk nekā pērn. Tomēr, ja tā turpināsim mēslot, ar esošajiem cilvēkresursiem būs par maz.