Kultūras centra kamīnzālē pie iekurta kamīna, tējas un cepumiem seniori dalījās savās pārdomās par dzeju, dažādiem autoriem un grāmatām. Bija ieradusies arī Apolonija elegantā cepurē un Apolonijs ar štoku un cepuri — katliņu. Viņi iedrošināja atnākušos dalīties ne tikai savos mīļākajos dzejoļos, bet arī pašu sacerētajos un vienoties kopīgās dziesmās.
Bija vietējie, kuri labprāt runāja mīļāko dzeju, bet bija arī tie, kuri ļāvās savām pārdomām un runāja pašu rakstītos domugraudus. Tā pašas rakstītās rindas sauc arī mazsalaciete Ilga Vītola. Dažas pārdomas par ilgām un cilvēka dzīvē patiesi svarīgo viņa uzticēja arī «Liesmai»:
«Skaitām gadu no janvāra, bet varbūt pareizāk to no aprīļa sākt!
Laiks, kad zeme no stinguma mostas, kad manas domas
kā spietā brūnganas bites skrien,
Kad sazaļo pļavas, kad dārzi plaukst un visburvīgākie pavasara rīti aust
ar pirmā cīruļa dziesmu un sauli siltu kā liesmu.»
Mazsalacas novada senioru biedrības «Atbalss» valde bija parūpējusies arī par pārsteiguma dāvanām, aicinot grāmatu lappusēs uz nākamo tikšanās reizi ierakstīt savus sacerētos dzejoļus. Pasākums «Apolonijas dzejas rīts» bija pamudinājums ikvienam pamēģināt sarakstīt dzejas rindas un pārrunāt paveikto.
DZEJĀ TIEKAS Apolonijs un Apolonija. Senioru biedrības «Atbalss» aktīvākie biedri rosībai ļaujas arī aukstākajā ziemas mēnesī, februārī aicinot uz dzejas pēcpusdienu visus, kurus tā uzrunā.