Pašlaik, domājot par apmeklētāju drošību, ir nostiprinātas sastatnes, kas vienlaikus arī pasargā torni no sabrukšanas un pilnīgas degradēšanās. Tāpat ir nostiprinātas jumta nesošās konstrukcijas, kā arī daļa akmens mūra. Darbi turpinās pie nākamās kārtas, kurā plānots nostiprināt visu akmens mūri un tad atbrīvot no sastatnēm. Tāpat tiek strādāts pie simboliskās nozīmes izcelšanas un pārdomātas vēsturiskās interpretācijas izveides, akcentējot ne tikai vēsturiski izteiksmīgos baltvācu kultūras mantojuma aspektus, bet arī to mijiedarbību ar latviešu nāciju, seno Imeras novadu, kas pieminēts jau turpat Kocēnu apkārtnē tapušajā Livonijas laiku nozīmīgākajā vēsturisko notikumu pirmavotā — Livonijas Indriķa hronikā.
Plānots, ka nākotnē pie Baltā torņa tiks atklāts mūsdienīgs un interaktīvs informācijas stends, integrējot QR kodus ar stāstiem un vēsturiskiem kadriem — vēsturi par Mujāniem, kā arī cietokšņa un apkārtējo nozīmīgāko vietu, notikumu un personību vēsturi.
Mujānu viduslaiku cietokšņa Baltais tornis ir atzīts par valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli un atrodas vienotā kompleksā ar Mujānu muižas klēti, ainavisko dzirnavu ezeru, kā arī vietējās nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju — Mujānu parku 40 ha platībā. Pašlaik Baltais tornis kalpo par savdabīgu akcentu un orientieri apkārtējā ainavā ar lielāku tā simboliskās vērtības potenciālu. Tas uzskatāms par savam laikam tipisku un vienu no visspilgtāk saglabātajiem viduslaiku aizsargbūvju fragmentiem Ziemeļvidzemē.
Mujānu viduslaiku cietokšņa Baltā torņa attīstībai kopumā tiek veltīti 8481,04 eiro, kas daļēji tiek finansēti gan no valsts, gan no pašvaldības budžeta. 2016. gadā projektam «Mujānu viduslaiku cietokšņa Baltais tornis — visspilgtāk saglabājies viduslaiku aizsargbūvju fragments Ziemeļvidzemē» ir piešķirts valsts budžeta programmas «Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem» finansējums — 7500 eiro. Kocēnu novada pašvaldības ieguldījums Baltā torņa attīstībai — 981,04 eiro.