Lūk, ko viņa pastāstīja: «Rēķini maksājumiem par pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumiem katru mēnesi tiek izrakstīti, pamatojoties uz iestādes vadītāja iesniegtajām apmeklējuma tabulām. Tos nododam atpakaļ iestādes vadītājam, kas savukārt nodrošina rēķinu tālāko virzību līdz konkrētiem bērnu vecākiem. Rēķini katru mēnesi tiek izrakstīti arī tad, ja bērns ir bērnudārzu beidzis, bet vecākiem palicis maksājumu parāds. Tas nozīmē, ka visus šos septiņus gadus rēķins ticis izrakstīts. Tā kā uz rokas to vairs nebija iespējams izsniegt, rēķins sūtīts uz dzīvesvietas adresi. Parāds nekādi nevar pazust, jo tas noteikti uzrādās gada beigās, veicot debitoru parādu inventarizāciju. Tad arī rēķins tiek atkārtoti nosūtīts, vienlaikus informējot vecākus par tiesībām parādu pārsūdzēt. (Visi esam cilvēki, arī grāmatveži var kļūdīties…) Protams, tad jābūt attaisnojošiem dokumentiem par izdarītajiem maksājumiem.»
Kāda iemesla dēļ rēķini ilgstoši nav saņemti, nav skaidrs. Tāpat kā tas, kādā veidā pēc septiņiem gadiem rēķini līdz adresātam tomēr nonākuši.