Skolas laiks: rosīšanās
Ģeogrāfiskā izpratnē vietai, kur cilvēks uzsāk savas skolas gaitas, īsti nav nozīmes, ja vien apkārt ir iedvesmojoši, talantīgi un harizmātiski cilvēki, tostarp pedagogi. Tādu Valmierā nav trūcis. Arī laikā, kad dzīvoju un mācījos Valmierā, tā bija. Faktiski desmit savus skolas gadus pavadīju Valmieras 5. vidusskolā, savukārt pēdējo vidusskolas gadu 1996. gadā absolvēju Valmieras Valsts ģimnāzijā (toreizējā Valmieras 1. vidusskolā). Man bija ļoti laba izdevība salīdzināt gaisotni divās skolās. Absolūti fantastiska pieredze, to es izsecināju tikai pēc daudziem gadiem.
Skolas laiks man asociējas ar nemitīgu rosīšanos, urbināšanos ap izzinošām lietām, jo ārpus stundām es parasti gatavojos tā sauktajām mācību olimpiādēm, gandrīz katru dienu gadiem ilgi pie privātskolotājas apguvu vācu un vēlāk arī angļu valodu, gāju dejošanas pulciņā, tad ārpusklases nodarbībās kopā ar tādiem pašiem aktīviem tīņiem kā es apguvu franču valodu. Ļoti darbīgs posms un konstanta smadzeņu lauzīšana. Mācības un ārpusklases nodarbības patika un padevās. Ļoti sirsnīgas atmiņas man ir palikušas no vasaras matemātikas nometnēm Mazsalacā un vienas vācu valodas nometnes neganti bargā ziemā, gadu gan neatceros. Tik iedvesmojošu un motivējošu kompāniju nav iespējams aizmirst…