«Te jau ir ziedūdeņi un tējas no Rencēniem, pašas darināti spilventiņi un spilvendrānas, salvetes, bet vēl būs laimes peles un lācīši, no aizmugures spīdēs gaismas. Vakar no auduma gabaliņiem saliku smuku egli, tagad to atliks vien sašūt, un sienas dekors gatavs! Veidot šādu egli piedāvājam arī apmeklētājiem — it kā nieks, bet ciemiņiem patīk. Tāpat kā iepriekšējos gados dzirnavās darbojas piparkūku un ūdenskliņģeru cepšanas meistardarbnīcas, bet šogad gaidām ciemos dzirnavu kaķus, kuri neiet prom: ikvienam ir iespēja savu izdomāto kaķi — skulptūru, rotaļlietu (adītu, tamborētu vai šūtu) — kopā ar kaķa stāstu atstāt Ķoņu dzirnavās, pretī saņemot pateicību. Tā tiks veidots Kaķīša dzirnavu muzejs.»
Baudot kafiju ar nēģu uzkodām, tiekam cienāti vēl ar pašu vārītu ievārījumu no siltumnīcas tomātiem, ko pasniedz pie siera platēm, arī no gurķiem sanākot vienreizējs ievārījums, tikai katls rūpīgi jāuzpasē, zina teikt Mirdza Čākure.
MIRDZA ČĀKURE mēdz jokot, ka viņai piemīt lieluma mānija — ja kaut ko vajag, tad daudz. Ārijas Romanovskas foto