«Pēc katras vingrošanas ir tāda enerģija, tik laba jušana, ka arī nākamajā dienā gribas izkustēties un kaulus izlocīt!»
Taču vingrošana nav vienīgā viņas aizraušanās.
«Lai redzētu visus manus vaļaspriekus, pie manis jābrauc pavasarī — aprīļa beigās, maija sākumā, kad dārzā zied ogu krūmi, kādus Latvijā grūti atrast — sausserdis, kizils, aiva — parastā jeb koka cidonija ar bumbieriem līdzīgiem augļiem,» stāsta viena no pagasta mundrajām dāmām saulainos gados. «Vēl dārzā aug zelta jāņoga, kam lapas līdzīgas ērkšķogu lapām — pavasarī skaisti zied dzelteniem, smaržīgiem ziediem, rudenī ienākas melnas ogas — ne īsti ar ērkšķogu, ne īsti ar upeņu garšu, bet saldētas tās garšo brīnišķīgi. Ir arī baltās un dzeltenās, bet man to šķirņu nav. Tad ir aveņzemene, kura vislabāk garšo kopā ar citām ogām un eleganti noder kūku dekorēšanai.
Kizilu nopirku Siguldā, Stādu parādē, kur sastopami ne vien ar dārzu jukušie, bet arī vienkārši ziņkārīgie, — vietējos gadatirgos nedabūju, tur atradās. Visiem iesaku savos mazdārziņos iestādīt gan kizilu, gan sausserdi, kas ir ļoti veselīgs, — ja jums būs sausserdis dārzā, diez vai gribēsies iet uz mežu mellenēs, un ap Jāņiem jau būs ogas — tik daudz, ka koka lapas nebūs redzamas.
VENTAS KUNDZEI patīk vienkārši aiziet ekskursijā uz mežu: «Ja es netieku mežā, tad jūtos slima. Man neko nevajag salasīt, bet tikai izstaigāties, būt dabā — Oleru silā, bet arī tepat pa vietējiem krūmiem var pastaigāt.» Ārijas Romanovskas foto