«Ir daudzi cilvēki kristīgajās draudzēs, kuri kaut ko vēlas darīt, bet ir dažādi iemesli, kāpēc nedara: informācijas trūkums, bailes no iestādēm — iemesli, kāpēc cilvēki nesper nākamo soli. Katru gadu mēs organizējam Bāreņu svētdienu draudzēs, bet pa vidu arī šādus seminārus, lai atbalstītu cilvēkus, kuriem šī doma galvā dzimusi. Mēs dodam iespēju ne tikai draudžu cilvēkiem, bet arī labas gribas cilvēkiem no sabiedrības paraudzīties bāreņu vajadzību virzienā un iedrošinām labiem lēmumiem, uz reģionālajiem semināriem aicinot arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālistus, bāriņtiesu pārstāvjus, kuriem tāpat jāstrādā, domājot par bāreņu interesēm,» sacīja alianses vadītāja Vēsma Sandberga, uzsverot, ka jomas profesionāļi un arī praktizētāji — adoptētāji, aizbildņi un audžuvecāki, kuri savā ģimenē jau audzina kādu dzīvu vecāku bāreni, ierasti ir atvērti sarunām, lai uz līdzīgu soli mudinātu līdzcilvēkus.
Seminārā piedalījās audžumammas, atklāti sakot, ka viņu darbs ir grūts, bet gandarījums par paveikto arī ir neizmērojams.
«Šie prāti, kad viņi atnāk ģimenē, ir ļoti izpostīti. Bērni nesaprot, kas ir mīlestība. Divus gadus strādājām, liekot lietas savās vietās, lai beidzot varētu teikt, ka viņi saprot, kas ir kas. Kopš bērni pie manis atnāca, mēs vairākas reizes esam kopā izlasījuši Bībeli. Jā, Dieva vārds dziedē, dara brīnumu lietas,» sacīja Sandra Leimane, kura jau vairākus gadus rūpējas par diviem audžubērniem, kura saka paldies, ka ir uzrunāta šim darbam, taču nenoliedz tā smagumu.
TEVI, BĒRNS, ĻOTI VAJAG — draugiem, ģimenei, sabiedrībai. Ja bērns ar šo sajūtu uzaug, ja zina, ka viņu mīl, dzīvot ir vieglāk. Tūkstošiem bērnu Latvijā šo apziņu dāvā tieši audžuvecāki. Jāņa Līgata foto