Šoreiz tikšanās ar mediju pārstāvjiem notika Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļā, bet šādas preses konferences, piedaloties vairākiem ar konkrētu tēmu saistītiem dienestiem, pie viena vai otra no tiem notiks arī turpmāk. Savukārt plašsaziņas līdzekļu pārstāvju uzdevums ir tajās runāto novadīt līdz iespējami plašākai sabiedrībai.
Arī svētki jāplāno
Ugunsgrēku statistika liecina, ka 2015. gada nogalē Latvijā cietuši 10 cilvēki. «Tas ir pietiekami daudz, lai drošības pasākumiem turpinātu pievērst uzmanību. Visvairāk negadījumu — 17 — pērn notikuši saistībā ar svecītēm. Adventes vainagi ir viena no šīs tikšanās tēmām. Mūsu aicinājums — Adventes vainagu izvēlēties ne tikai pēc izskata, bet arī paskatīties, no kādiem materiāliem tas būvēts. Ja no dabiskiem, iesakām svecītes tajā nelikt, bet nolikt tās netālu no vainaga, drošā metāla vai koka svečturī. Mūsu praksē pieredzēts, cik labi, izdegot svecītei, uzliesmo svečturi no plastmasas.
Četras piecas dienas pirms došanās Ziemassvētku brīvdienās daļa darba kolektīvu pulcējas dažādos pasākumos. Vainadziņš, kas četras nedēļas stāvējis siltā telpā, sākumā ar aizdegtām svecēm atrodas uzmanības lokā, bet, kad svētki izvēršas plašāki un straujāki, tas nonāk citā telpā un tiek pamests novārtā, reizēm pat paliek degot, kad cilvēki jau devušies uz mājām. Ja telpas ir aprīkotas ar ugunsdrošības iekārtām, seko signāls no apsardzes kompānijas. Diemžēl ir gadījumi, kad viss beidzas bēdīgāk.
No 2020. gada katrā mājā jābūt dūmu detektoram. Jānis Skrastiņš demonstrēja, kā šī ierīce reaģē reālos piedūmojuma apstākļos, aizdegoties Adventes vainagam. Pēc tam liesmas vainagā tika veiksmīgi noslāpētas, tam uzklājot nedegošu stikla šķiedras audumu. Ieteikums — šādu vai īstas vilnas audumu pa rokai turēt arī ikdienā virtuvē, kur ugunsgrēks var izcelties, aizdegoties, piemēram, taukiem uz pannas. Izmantojot sintētisku sedziņu, problēma var kļūt tikai vēl lielāka. Ārijas Romanovskas foto