Publikācijai, kura apliecināja, ka Daugava latviešiem nozīmē ko dziļi simbolisku un neaizskaramu, bija sprādziena efekts. Pēc raksta publicēšanas Latvijā sākās vērienīgi sabiedrības protesti un parakstu vākšana pret šo PSRS mēroga projektu, kas tika iecerēts okupācijas varas kabinetos Maskavā.
Vēlāk laikraksts «Literatūra un Māksla» publicēja pirmo saņemto vēstuļu apskatu «Domu Daugava. Sirdsdaugava» — redakcija viena mēneša laikā bija saņēmusi 186 vēstules ar 6213 parakstiem pret Daugavpils HES būvniecību.
Dainis Īvāns tika atzīts par 1986. gada populārāko žurnālistu un saņēma Žurnālistu savienības balvu par gada aktuālāko publicistikas rakstu.
Sabiedrības paustās pretestības rezultātā PSRS Ministru padome 1987. gada 5. novembrī izdeva lēmumu par Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecības pārtraukšanu — totalitārās Padomju Savienības vēsturē tas bija unikāls tautas gribas panākums un kļuva iespējams tikai tāpēc, ka jau bija sākusies Gorbačova ēra un «pārkārtošanās» procesi.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa «Tautas frontes muzejs» (Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15) 1. decembrī pl. 15 rīko sarunu cikla «Trešā atmoda. 1987. gads. Kā tas sākās?» ievadsarīkojumu «Tautas Parlamentārisma pirmā uzvara. Sirdsdaugava».
Tajā lūgti piedalīties akadēmiķis Jānis Stradiņš, politiķis Jānis Škapars, māksliniece Džemma Skulme, akadēmiķis Arvīds Barševskis, rakstniece Māra Svīre, LNVM direktors Arnis Radiņš un citi pirms 30 gadiem Augšdaugavas glābšanas kampaņā un norisēs iesaistītie. Pasākuma laikā rādīs unikālus foto un kino dokumentus, kā arī prezentēs Daugavas aizstāvības trīsdesmitgadei veltītu Latvijas Pasta izdotu pastmarku. Pasākumu vadīs Dainis Īvāns.