Realitāte laukos ir skaudra. Kopš 2013. gada piena nozare dzīvo zem pašizmaksas un kopieņēmumu ziņā pašlaik kļuvusi vājāka par augkopību. Zemkopības ministrijas speciālisti vēsta, ka piena iepirkuma cenu kritums pēc Krievijas embargo noteikšanas un ES piena kvotu brīvlaišanas esot sasniedzis 36%. Lauksaimniecības datu centrā apkopotie fakti liecina, ka Latvijā turpina sarukt slaucamo govju skaits. Pērn augustā bija reģistrētas 166794 slaucamas govis, bet šā gada augustā to bija 160069, septembrī — 158691 govs, bet oktobrī 157357 govis. Piena krīzes dēļ no visām uz tirgu orientētajām piensaimniecībām 92 saimniecības pārtraukušas darbību, bet 111 saimniecības mainījušas specializācijas virzienu. Lauku atbalsta dienests informē, ka ES paredzētais piena ražošanas samazināšanas atbalsts ir pārtraukts, jo tā divās iepriekšējās pieteikšanās kārtās piensaimniecības steidzīgi pieteicās visam Eiropas Komisijas atvēlētajam finanšu limitam. Nākamās pieteikšanās kārtas vairs nebūs. Ir zināms, ka EK kompensācijai par piena samazināšanu pirmajā kārtā Latvijā pieteicās 591 saimniecība, bet otrajā kārtā vēl 36 saimniecības.
PIRMS DISKUSIJAS. Uz Latvijas piensaimnieku sanākšanu Sējas novadā bija ieradušies arī daudzi bijušā Valmieras rajona lauksaimnieki. Lūk, daļa no viņiem (no kreisās): Mazsalacas novada z/s «Kūdras», Rūjienas novada z/s «Ceriņi» un Naukšēnu novada z/s «Tiltgaļi» saimnieki. Jāņa Līgata foto