IESAKA LASĪT JAUNĀKO, INTERESANTĀKO — tāds ir Mazsalacas pilsētas bibliotēkas darbinieku pienākums, un par iespēju satikt lasītājus, viņus iepriecināt gandarītas ir Pieaugušo nodaļas bibliotekāre Aija Kārkliņa (no kreisās), Bērnu nodaļas bibliotekāre Liene Apsīte un bibliotēkas vadītāja Zane Berga. Jāņa Līgata foto
Helēna, Gabriela, Jēkabs, Sabīne un vēl citi trīsgadnieki, četr-gadnieki ir jaunākie bibliotēkas apmeklētāji. Viņi nāk kopā ar mammām, bibliotēkā paspēlējas, izskata grāmatiņu līdzņemšanai. Iešana uz bibliotēku šo mazuļu dzīvē ir notikums, kas noteikti atstās vērtīgas un paliekošas pēdas. Vallijas kundze esot viena no čaklākajām lasītājām. Cik grāmatu no plauktiem Vallija paņēmusi, cik izlasījusi, kas to tagad lai zina, bet todien, kad ciemojāmies Mazsalacā un pētījām, kā bibliotēka mazpilsētā dzīvojusi no muižas laikiem cauri Ulmaņlaikiem un kara gadiem, Vallija steidza mums pretim ar Ilzes Indrānes romānu «Dievsunīši» azotē.
«Bez grāmatām nesanāk! Man patīk lasīt, tā laiks ātrāk paskrien. Televizors tā neinteresē, ja nu vien kāds koncerts un intelektuālās spēles, bet literatūra interesē, un ne mazāk žurnāli. Kad eju uz bibliotēku, ņemu vismaz divas grāmatas un daudz žurnālu. Lasu pati, iedodu meitai, jo dzīvojam kopā,» sacīja Vallija Virse, kura bija viena no goda viesiem bibliotēkas jubilejas svinībās, kas notika pagājušajā sestdienā.
Svētku reizē kopā bija aicināti ilglaicīgākie bibliotēkas lasītāji, arī jaunākie un čaklākie lasītāji, pašreizējie un bijušie darbinieki.
«Gatavojoties lielajam notikumam, esam daudz lasījušas, pētījušas, kāda bijusi mūsu bibliotēkas vēsture, kas mērāma kopš 1886. gada. Bibliotēkas telpās ir apskatāma arī izstāde, kur daudz interesantu faktu, fotogrāfiju. Cauri laikiem bibliotēka Mazsalacā ir bijusi, un prieks, ka joprojām tā ir vajadzīga, jo mums ir 759 lasītāji un trešdaļa no tiem bērni un jaunieši,» sacīja Zane Berga, kura bibliotēku vada kopš 2009. gada, taču pirms viņas te strādājušas speciālistes, kuras bibliotekāra darbam veltījušas lielāko daļu sava mūža.