Visā Latvijā tās nenotika pēc vienota scenārija. Attiecīgi Valmierā mācību leģenda paredzēja, ka naktī no 23. uz 24. oktobri visai Latvijai, tostarp Vidzemei un konkrēti Valmierai, pāri virzās orkāns jeb postoša viesuļvētra, kuras laikā vēja ātrums sasniedzis 33 un vairāk metrus sekundē un ir radījis būtiskus elektroapgādes un sakaru traucējumus. Mācības tika rīkotas, lai konstatētu, kāda ir dažādu iestāžu spēja savstarpēji koordinēties, atrast labākos risinājumus, kā krīzes apstākļos rīkoties.
Par šo plānveida mācību norisi stāsta atbildīgais par civilās aizsardzības jautājumiem Valmieras pašvaldībā RIČARDS GAILUMS:
«Valmieras civilās aizsardzības plāns paredz, ka civilās aizsardzības mācības notiek reizi četros gados. Šoreiz tās norisinās īsi pēc 1. oktobra, kad spēkā stājās jaunais Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums. Ko tas nozīmē Valmierai?
Agrāk pašvaldību ziņā bija jebkāda veida katastrofas. Tagad visas tehnogēnās, ķīmiskās un dažādas citas katastrofas uzticētas profesionāļiem – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, savukārt pašvaldību ziņā palikušas, piemēram, dabas katastrofas, ēku sagrūšanas un tamlīdzīgas. Noteikts arī, par ko atbild katra konkrētā ministrija.
Šīs mācības ar nosaukumu «STORMEX 2016» arī tieši sasaistījās ar katastrofu tēmu. Tiek veidots jauns – vienots civilās aizsardzības plāns visam bijušajam Valmieras rajonam: Valmierai un novadu sešiniekam – Gauja taču tek cauri arī novadiem, un, ja uznāk liels sals, tad parasti visai Vidzemei. Tomēr, lai redzētu, kā spēki tiek mobilizēti lokāli, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierosinājuma katrs novads tomēr darbojās atsevišķi.
Jaunu velosipēdu izgudrot nedrīkstam, jo visu lielākoties paredz likumdošana. Arī attiecīgās iestādes iepriekš radījušas daudz materiālu, atliek izzināt, kur tie ir un kā tos labāk izmantot.
Piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā izstrādāts labs informatīvais materiāls iedzīvotājiem par gatavību un rīcību vētras vai viesuļvētras gadījumā.
Arī valsts noteikusi rekomendācijas konkrēti par šīm situācijām. Ja, piemēram, ir elektroenerģijas pārtraukumi, Ministru kabineta noteikumi Nr. 312 paredz, kādā secībā elektroenerģijas padeve jāatjauno. Pirmajā grupā izdalītas slimnīcas, pašvaldību ilgstošas sociālās rehabilitācijas krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, neatliekamā medicīniskā palīdzība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, kas mūsu gadījumā ir Zemessardzes 22. kājnieku bataljons, ūdens apgādes un kanalizācijas stacijas, energoapgādes komersantu objekti, dzelzceļš, autoostas, valsts drošības iestādes, arī brīvības atņemšanas iestādes.
Mācībās mums bija jāsecina, kādi resursi ir mūsu rīcībā. Piemēram, cik elektroenerģijas ģeneratoru, kāda ir to jauda. Piektdienas vakarā apzināju arī lielākos mūsu būvtehnikas nomas komersantus, izzinot, cik ģeneratorus viņi Valmierai var piedāvāt.