VĀRTI! Spēles vienīgo vārtu gūšanas moments, kuru izmantoja bijušais Valmieras spēlētājs Dairis Zariņš. J. Līgata foto
Abu šo Vidzemes pilsētu divkaujas vienmēr raisījušas papildu interesi. Nevar nepamanīt, ka smiltenieši pēdējo gadu laikā ir pietuvojušies tam līmenim, kurā jau vairākus gadus spēlē Gata Ērgļa padotie. Papildu ažiotāžu šīm spēlēm allaž piešāvuši arī paši spēlētāji, no kuriem daudzi reiz aizstāvējuši pretējo nometni.
Papildu motivācija smilteniešiem šajā spēlē bija arī tas, ka tā bija spēlējošā trenera Raimonda Dūmiņa atvadu spēle kā spēlētājam un pēdējā šajā gadā savu uzticīgo līdzjutēju priekšā. Pati spēle iesākās ar piemiņas mirkli, godinot sestdienas rītā mūžībā aizgājušo FK Smiltene valdes locekli Uldi Rudzīti.
Jau no pašām pirmajām minūtēm laukuma saimnieki lika manīt valmieriešiem, ka viņiem šeit viegli neklāsies, — nepiekāpīga cīņa par katru laukuma centimetru, komandas atdeve, mērķtiecība. Valmieriešiem visu puslaiku, var teikt, neizdevās it nekas. Toties Fortūna bija ar smilteniešiem, un jau 9. minūtē viņi guva šajā spēlē vienīgos ieskaitītos vārtus — pēc standarta izspēles no vārtu priekšas bumbu Elvja Arnava vārtos raidīja viņa bijušais komandas biedrs Dairis Zariņš.
Puslaika izskaņā kādā no gaisa divcīņām vēl viens bijušais «valmierietis» Elvis Teremko priekšlaikus, ar asiņojošu brūci galvā, laukumu pamest lika bijušajam «smiltenietim» Kārlim Ozolam.