Kā novērtētas Valmierā notikušās mācības, jautāju atbildīgajam par civilās aizsardzības jautājumiem pilsētas pašvaldībā, domes priekšsēdētāja vietniekam RIČARDAM GAILUMAM.
— Atzīts, ka visu esam darījuši pareizi, tomēr izkristalizējās dažas nepilnības, kas uz priekšdienām jāņem vērā, pie tam visas valsts mērogā. Piemēram, apzinot strāvas ģeneratoru rezerves, tostarp privāto komersantu rezerves, secinājām, ka vairākās iestādēs ģeneratorus nav kur pieslēgt. Tas nozīmē, ka nodrošinājums ar šādām ģeneratoru pieslēgšanas vietām būtu jāparedz Ministru kabineta noteikumos.
Nepatīkami pārsteidza, ka ne visas iestādes mācību gaitā vēlējās sadarboties. Konkrēti — zvanīju Latvijas radio un televīzijas centram par mūsu stratēģisko objektu — radio un televīzijas torni. Jautājot par šī torņa iespējamo energoapgādi draudu gadījumā, protams, stādījos priekšā. Pēc brītiņa, acīmredzot darbiniecei konsultējoties ar vadību, man tika laipni atbildēts, ka informācija netiks sniegta, jo nevar pārbaudīt, kas ir zvanītājs. Palika iespaids, ka šajā iestādē par mācībām vispār nebija dzirdēts. Līdz ar to par šo mūsu objektu tā arī palikām nezinot. Domāju, ja jau visā Latvijā notiek mācības, tad visiem, mēģinot izspēlēt scenāriju X stundai, arī jāsadarbojas, nevis mūsu modernajā datu aizsardzības laikmetā jāmēģina pasargāt savus uzplečus. Tas radīja skumju atziņu, ka ne televīzija, ne citi masu mediji, kam tornī atrodas antenas, nevarētu iedzīvotājus informēt. Mācībās bija konkrēta atruna, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra laikus informē, ka tuvojas orkāns, tātad pastāv laika rezerve, lai masu mediji, tostarp sociālie tīkli, kas darbojas, kamēr vēl ir elektroapgāde, iedzīvotājus varētu apziņot. Ja masu mediji nedarbojas, uz Valmieru paliek tikai septiņi operatīvie transporta līdzekļi, kas apbraukā pilsētas rajonus un ar skaļruņu palīdzību informē par stāvokli un turpmāko rīcību.