Mācās no attāluma, konsultācijas, eksāmeni — klātienē
Direktora vietniece izglītības jomā DAIGA RAMATA skaidro: «Tā bija aktualitāte, par ko daudzi jauni cilvēki interesējās. Daudzi devās darbos uz ārzemēm, daudzi ar maziem bērniem nevarēja apvienot mācības rīta un vakara piedāvājumā, ierodoties skolā vairākas dienas nedēļā. Viņi meklēja iespēju, kā mācīties retāk vai individuāli sev pieņemamā laikā, arī tāpēc, ka ir sarežģīti un finansiāli neizdevīgi katru dienu ierasties Valmierā. Meklējām savu variantu, jo, atklāti runājot, nebijām ieinteresēti šos mācīties gribētājus palaist, teiksim, uz Rīgas izglītības iestādēm, tikai tāpēc, ka nevaram neko jaunu piedāvāt. Tuvojoties pirmajam tālmācības/neklātienes izlaidumam un vērtējot trīs gadu mācību darbu un eksāmenu rezultātus, secinājām: ideja strādā, un pat ļoti labi. Vispirms jau tāpēc, ka tie, kuri izvēlas neklātienes programmu, ir motivēti, viņi zina, uz ko ir parakstījušies, saprot, ka ļoti daudz laika būs jāiegulda, strādājot pašiem, un ir gatavi to darīt! Šie skolēni lieliski pieņem mūsu prasības, atrod sev ērtāko laiku mācībām. Bet mēs lepojamies, ka pirmie absolventi arī studē.»
D. Ramata norāda: programmas 12. klasē pašlaik mācās 34 audzēkņi no 20 līdz 38 gadiem. Viņu vidū jaunās māmiņas pat kopā ar bēbīšiem, jo skolā ir mazuļu pabarošanas, pārģērbšanas telpa; ir cilvēki, piemēram, ar nepabeigtu tehnikuma izglītību. Viņi visi mācās vienā klasē, atšķiras tikai apmācības forma. «Šo programmu izvēlas dzīves pieredzi, arī jau zināmus panākumus guvušie, jo sapratuši, ka tikai ar 9 klašu izglītības dokumentu un kursu beigšanas apliecībām nepietiek, nepieciešams juridisks apliecinājums par vidējo izglītību, vai arī viņiem ir vēlme turpināt izglītošanos. Šo skolēnu vidū ir arī cilvēki, kas atgriezušies no ārzemēm un vēlas turpināt pārtrauktās mācības. Kad vēlme apvienojas ar ambīcijām, rezultāts ir pārliecinošs.» D. Ramata piebilst, ka šie skolēni nemeklē iemeslus, kāpēc nedarīt, bet gan — kāpēc darīt, un viņu satikšanās laiks konsultāciju piektdienās ar pedagogiem ir ļoti piepildīts. «Būtiska nianse ir — no jebkuras vietas ar interneta pieeju mūsu neklātnieks vai tālmācības skolēns var reāli sadarboties ar skolotājiem elektroniskajā vidē, kurā viņi ir ielogojušies. «Viņiem ir zināms ieskaišu grafiks pusgadam ar informāciju, kurā dienā un kurā priekšmetā būs ieskaite, pieejama mācību viela, kas jāapgūst, jāizprot, lai visu varētu nokārtot. Skolēni saņem arī mājas darbu uzdevumus, izpilda un atsūta skolotājam, jo, tos pildot, arī mācās, bet pedagogs seko līdzi, kā neklātnieks strādā.» D. Ramata pieļauj, ka mājas darbos kāds arī palīdz, un tas nav nekas nosodāms, jo paralēli tā ir arī mācīšanās, savukārt, satiekoties klātienē ieskaitē vai kontroldarbā, tiek novērtētas reālās audzēkņa zināšanas. «Mūsuprāt, klātienes komunikācija ir nepieciešama, jo skolas mērķis ir izsniegt adekvātu izglītības dokumentu. Skolēni to saprot un atzīst, ka veiksmīgs ceļš uz to ir saziņa e-vidē, konsultāciju dienas, noskaidrojot nesaprasto vai mājas uzdevumos pieļautās kļūdas.»