Osvalda Rožkalna darbu izstāde «Dialogi»
14. oktobrī pl.18 tiks atklāta scenogrāfa un gleznotāja Osvalda Rožkalna darbu izstāde, tās kuratori – Ingrīda Burāne un Māris Brancis. Pirmo reizi plašākai publikai tiks prezentēta grāmata par Osvalda Rožkalna dzīvi un profesionālo darbu.
Osvalds Rožkalns ir Latvijā tikpat kā nezināms mākslinieks, jo viņa dzīves lielākā daļa pagājusi Vācijā, kur viņš bijis Vircburgas teātra izrāžu mākslinieciskā ietērpa autors (1962 – 1972) un izkopis savu rokrakstu glezniecībā, zīmējumā.
Katra viņa dzīves epizode uzbur veselu Latvijas kultūrvēstures ainu: Pirmais pasaules karš un tikšanās ar jaunajiem latviešu māksliniekiem Penzā, sākuma vingrinājumi mākslā pie brālēna Jāņa Roberta Tilberga un dekorāciju gleznotāja gadi Operā, īstenojot Jāņa Kugas, Eduarda Vītola, Niklāva Strunkes ieceres, darbošanās mākslinieku apvienībā «Zaļā vārna» un draudzība ar trīsdesmito gadu Rīgas «zelta jaunatni», īpaši ar dzīvē un mākslā mutuļojošo Oskaru Norīti. Ir nodibināta ģimene ar Ceļojošā teātra aktrisi Austru Rozenbergu un piedzimuši abi dēli. Dzīve ir apsolījumu pilna, līdz sākas Otrais pasaules karš, kas būtiski maina latviešu likteņus. Arī Osvalda Rožkalna likteni.
Būdams leģiona karavīrs, Rožkalns piedzīvo Kolbergas ielenkumu, britu gūstu Putlosā un 169. baraku Cēdelheimas nometnē, satiekas ar latviešu māksliniekiem Noru Drapči, Margaritu Stīpnieci, Pēteri Ērmani, Jāni Siliņu, Stefanu Bercu, Zigfrīdu Jurševski jau Vircburgas pārvietoto personu nometnē, kur tajā laikā ir ap četriem tūkstošiem latviešu. Kad sākas lielā izceļošana, Osvalds Rožkalns ar vēlāko dzīvesbiedri Maiju Kalnieti-Klēbahu paliek Vircburgā.
Turpmākie dzīves gadi veltīti tikai mākslai. Ar milzīgu neatlaidību un mērķtiecību mākslinieks meklē savu izteiksmi, atklāsmi, piepildījumu. Viņš studē un mācās no visa, kas ļauj tuvoties izpratnei par pilnību zīmējuma līnijā, skatuves kompozīcijā, glezniecības krāsainībā. Osvalda Rožkalna uzmanības lokā aizvien ir El Greko, Pikaso, seno japāņu akvarelis, citas vērtības.
Viņš pieder tikai pats sev un saviem centieniem mākslā. Paaudzes ietvaros Osvalds Rožkalns ir nozīmīgs ar savu pilnīgi savrupo individualitāti un to inteliģences pakāpi, kuru viņam piešķir daudzpusīgās intereses, teicamās literatūras zināšanas un izgudrotāja gars.
Pavisam citu raksturu izstāžu zālē ienesīs četri Kurzemnieki – 12. novembrī pl.13 atklāsim koktēlnieces Vinetas Kurzemnieces (1952), viņas meitu Agneses Kurzemnieces (1973) (grafika) un Andras Kurzemnieces (1976) (tekstilmāksla) un dēla Gata Kurzemnieka (1985) (videoinstalācijas) kopīgo ģimenes izstādi.
«Galerijā Laipa skatītājiem tiks piedāvāta četru dažādu, tomēr nesaraujami saistītu autoru kopizstāde, kas parādīs atšķirīgu mākslas jomu (tēlniecība, tekstilmāksla, grafika, 3D māksla) – mediju izmantojumu šodienas kontekstā, jo mēs dzīvojam laikā, kad satiekas pagātnes un nākotnes mākslas pasaules. Tomēr saknes ir vienas un stipras,» stāsta mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.
Vineta Kurzemniece tēlniecību apguva Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) laikā no 1971. līdz 1977. gadam pie tādiem tēlniecības meistariem kā Igors Vasiļjevs, Valdis Albergs un Alberts Terpilovskis. Vinetas darbu centrālais motīvs ir alegorisks cilvēka tēls, visbiežāk sievietes noapaļotās ķermeņa formas. Bieži sastopamas divu, retāk trīs figūru kompozīcijas, kurās tēli harmoniski savijušies – kājas, rokas, ķermeņu aprises sakļāvušās apskāvienos vai dejas solī, kļūstot par vienotu veselumu. Viena no Vinetas meitām – Andra Kurzemniece – pēc Jaņa Rozentāla vidusskolas absolvēšanas izvēlējās iet nevis tradicionālo glezniecības ceļu, bet gan iestājās LMA Tekstilmākslas nodaļā, un rezultātā glezno ar audumu tekstilmozaīkas tehnikā. Kompozīcijas ir veidotas no dažāda materiāla audumu gabaliem, pērlēm un izšuvumiem, lai panāktu vēlamo rezultātu, māksliniece it kā lazējot šuj vienu uz otra plānākus auduma gabalus. Savukārt, lai radītu faktūru un uzirdinātu virsmu, audums tiek burzīts un krokots, izmantoti papildu materiāli apjoma radīšanai. Savukārt otra meita Agnese Kurzemniece pēc «rozentāļiem» izvēlējās LMA Grafikas nodaļu un diplomdarbu izstrādāja Gunāra Kroļļa oforta meistardarbnīcā. No 2012. gada ir Grafikas kameras biedre. Agnese strādā oforta, sietspiedes, litogrāfijas, zīmējuma, kologrāfijas tehnikās, kā arī gleznojot un eksperimentējot meklē sev piemērotāko ceļu ideju īstenošanai. Cilvēku tēli, tāpat kā suņi, ir bieži izmantoti viņas darbos – tie var būt gan filigrāni izstrādāti zīmējumi, gan ekspresīvi un emocionāli līniju mudzekļi, kas tikai ieskicē formu aprises. Ceturtais elements šajā kopumā ir Agneses un Andras brālis Gatis Kurzemnieks, 3D un 2D mākslinieks. Ieguvis ne tikai LMA Vizuālās komunikācijas nodaļas izglītību, – vispirms Latvijas Universitātē datorzinātņu maģistra grādu un visbeidzot papildinājies Lucernas augstskolā Šveicē, kur studējis 3D animāciju. Tagad Gatis lielākoties dzīvo ārpus Latvijas un strādā ar lielām starptautiskām kompānijām (Microsoft, REI). Viņa lauciņš ir virtuālā realitāte un 3D animācija, kas lielākoties cilvēkiem liek tikai noelsties: tas ir kā realitātē!… Gata Kurzemnieka 3D animācijām raksturīga ne tikai pārliecinoša kvalitāte, neiztrūkstošs ir arī melnais humors.
Gadu noslēgsim ar Gulbenes un Raunas mākslas plenēru apvienoto darbu izstādi, uz izstādes atklāšanu 17.decembrī pl.14 aicinot Valmieras, Gulbenes un Raunas plenēru dalībniekus – kopskaitā 30 māksliniekus no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Izstādes atklāšanā satiksies trīs pašvaldības un trīs Vidzemes pērles, kuras šogad iemūžinātas mākslinieku darbos.
Izstādē būs skatāmas gan fotogrāfijas, gleznas, gan laikmetīgs pieskāriens no jaunās mākslinieces Justīnes Buliņas. Gulbenes plenēra dalībnieki Anitra Bērziņa, Neonilla Medvedeva, Aleksandrs Ņeberekutins, Ilze Rēvalde, Normunds Cercins, Līga Jaunzeme, Andrejs Severetņikovs, Vladimirs Babkins, Katrīna Gaile pirmo reizi viesojās Gulbenē, vērojot, piefiksējot un iegleznojot Gulbenes muižu, Stāmerienas pili, parkus un cilvēkus. Savukārt šī gada augustā trīs valstu mākslinieku plenērā tika iegleznota Rauna – pilsdrupas, baznīca, pilsēta, daba un portreti, Neonillas Medvedevas, Dārtas Noras Pauļukas, Birutas Jansones, Aleksandra Ņeberekutina, Vladimira Babkina, Normunda Cercina, Justīnes Buliņas, Līvas Graudiņas, Armanda Kanaviņa, Madaras Tampes, Ineses Ziemeles, lietuviešu pāra Ingrīdas un Arunasa, poļu meiteņu Olgas un Martas gleznu, foto un instalāciju veidā. Dažādi rokraksti, mākslinieku skatījums, stāsti un novērojumi – Latvijas ainava, kādu to redz šodien.
Uz tikšanos Galerijā Laipa – CITĀ PASAULĒ!