Kas mainījies? Esmu sapratis, ka te ir augsts intelektuālais potenciāls, koncentrētas akadēmiskās zināšanas, viedokļu līderi, vismaz nacionālā līmenī. Tas nenotiek vienā dienā. Vēl: neskatoties uz to, ka mūsu potenciāls dažā ziņā ir augstāks nekā Rīgā, ir zināms uzdrīkstēšanās trūkums, pietrūkst ambīciju.
Manas asociācijas tagad: ViA ir maza, dinamiska un spēj rosināt pārmaiņas, tai ir pietiekami liela ietekme. Viens no mūsu saukļiem arī ikdienā ir: ja neviens iepriekš tā nav darījis – tas nav arguments, jādara!
Piemēram?
Kaut vai darbinieku atalgojuma sistēma, – tā mums ir visai atšķirīga no citām augstskolām, orientēta uz snieguma finansējumu, maksimāli ņemot vērā labas zinātniskās publikācijas – manuprāt, šai ziņā esam spēcīgākie Latvijā – un darbu ar studentiem, to, vai pasniedzējs dara tikai obligāto vai kaut ko vairāk.
Kas pašlaik ir ViA?
Ap simt darbinieku, divas fakultātes un divi zinātniskie institūti, vairāk nekā astoņsimt studentu, sešpadsmit studiju programmas sešos studiju virzienos. ViA ir valsts augstskola, tā ir akreditēta un 2015. gadā ieguvusi zinātniskās institūcijas statusu.
Vēl septembrī jaunie studenti piesakās, slēdz līgumus, esam uzņēmuši par procentiem desmit vairāk nekā pērn. Taču nedomāju, ka skaitam ir izšķiroša nozīme, būtiski, cik iesaistās zinātniskajā darbā, pētniecības projektos, cik ir zinātnisko publikāciju, kāda ir sadarbība ar industriju, cik absolventu dibinājuši savus uzņēmumus.
Studijas ir orientētas uz profesionālo augstāko izglītību un ciešu sadarbību ar attiecīgo nozaru profesionāļiem. Vairāk nekā 90% absolventu ir nodarbināti, lielākā daļa absolventu darbu atrod Vidzemes reģionā.
Mans viedoklis ir: orientējamies ne uz kvantitāti, bet kvalitāti, zinātnisko kapacitāti.
Nepiekrītu RTU rektoram, ka jāievieš obligāta augstākā izglītība, – tā tikai nivelēsim tās jēgu. Tāpat kā attiecībā uz darbiniekiem: visiem nav jābūt zvaigznēm, augstskolai ir vajadzīgi ļoti dažādi cilvēki, dažāda vecuma, lai veidojas organiska ekosistēma, ir viss spektrs. Jā, ir jātiecas pēc doktora grāda, bet tas nav vienīgais kritērijs.
ILGI UN LAIMĪGI! Valmierā manāms šāds dzīvespriecīgs sauklis, un 1. oktobrī Vidzemes Augstskolas tortē simboliski varētu iedegties divdesmit jubilejas svecītes. Vidzemes Augstskolas rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Jāņa Līgata foto