Nesapratne un nepacietība
«Piemēram, būvējot ceļus, saskaramies ar to, ka īpašnieki, kuru zemes īpašumi atrodas ceļu tuvumā, neaizdomājas, ka tie gan pašvaldībai, gan viņiem pašiem ir svarīgi objekti, kuri, tos kvalitatīvi sakārtojot, konkrētajās vietās kalpos vismaz divdesmit gadus. Diemžēl ar tādiem tempiem, kā tagad strādājam, arī to sakārtošanai vajadzēs vismaz divdesmit gadus. Un, ja zemes īpašnieks neļauj grunti, ko izrok no grāvja, izlīdzināt uz savas nomales zemes un tā jāved kilometriem tālu projām, viss sadārdzinās divkārt, tātad darbu noteiktā apjomā nevar izdarīt.
Iedzīvotāji arī izrāda nepacietību par remontu termiņiem. Bet vajadzētu saprast, ka pašvaldībai nav ne savas tehnikas, ne darbinieku, tāpēc katru darbu – grāvja rakšanu, greiderējamās virskārtas uzbēršanu – nolīgstam atsevišķi. Un tikai tad, kad viens līgumnieks darbu paveicis, slēdzam līgumu ar nākamo. Esam tādi paši saimnieki kā mūsu iedzīvotāji, un arī viņiem ne vienmēr viss uzreiz izdodas. Gribētos vairāk abpusējas sapratnes, un arī mēs, ja vien iespējams, esam gatavi kaut kādā ziņā piepalīdzēt. Šajā ziņā ir patīkami strādāt ar tādu zemes īpašnieku kā mūsu dānis Jakobsens. Lai arī viņam konkrētajā vietā iesēti kvieši, viņš apzinās, ka kaut kādā veidā tas grāvis ir jāizrok, jo grāvis un ceļa virskārta arī viņam ir svarīga.
MĀRIS ZVIRBULIS. Ārijas Romanovskas foto