Pīlādzi blakus ozoliem arī droši vien vajag uzskatīt par vienu no latviskākajiem kokiem, jo tas ir izturīgs un pieticīgs gluži kā senie latvieši. Aug tas galvenokārt ziemeļu puslodē, nav izvēlīgs augsnes un augšanas apstākļos, nenosalst pat bargās ziemās. Šīs pīlādzim dabas dotās spējas izdzīvot mūsu senči novērtējuši kā maģiskas. Nojauta vai paaudžu krāta pieredze pīlādzi atzina vai par pašu spēcīgāko koku: uzturam, veselībai, spēkam izmantojamas izrādījās visas tā daļas — ogas, ziedi, lapas, miza, arī koksne. Noguris cilvēks, baudījis šīs ogas, dzēris tā ziedu vai mizu tēju, atguva spēku.
DAŽĀDĪBAI. Liene uzskata, ka rudens ogu buķete bez pīlādžiem ir gauži nepilna. Ārijas Romanovskas foto