Tā nu sagadījās, ka ilgākas pieturas šoreiz bija pie diviem dzērienu ražotājiem. Bija interesanti salīdzināt Madonā darīto Baudalu ar mūsu pašmāju brūžos Valmiermuižā un Brenguļos radīto. Kā pastāstīja Madonas brūža pārstāvis, ar alus darīšanu šis ģimenes uzņēmums nodarbojoties jau septiņus gadus. Sākumā bijis Madonas alus, tagad – pēdējos trīs gadus – top jau tumšais un gaišais Baudalus. Arī te kaut kādas paralēles varam vilkt ar mūsu pusi – Baudalus esot no saldenajiem, līdzīgs Brenguļu alum, arī ražošanas apjomi un tehnoloģija esot līdzīga.
Patīkama atkalredzēšanās ar Zemgales vīndari Sandri Laizānu, pie kura Tērvetes novada Zelmeņos ciemojos pērnvasar. Viņa zīmols Tērvetes vīni pa šo gadu gājis plašumā, tagad blakus ērkšķogu un cidoniju vīnam arī ķiršu un aveņu brūvējumi. Plus vēl kāds niknāks jaunums. Par to un arī par vīnu darīšanas apjomiem Latvijā SANDRIS LAIZĀNS stāsta pats:
«Šodien Latvijā ar licencēm darbojas 58 vīna darītavas. 23 no tām ar mazo jaudu – līdz 1 tonnai vīna gadā, pārējās – lielās, kurām jauda gadā no tonnas līdz 15 tonnām. Tērvetes vīniem klāt nākuši ķirši un avenes, kā arī 40 grādu stiprs pilnīgi bezkrāsains ērkšķogu vai upeņu brandvīns Dumpis. Manam vectēvam uzvārdā bija Vīmanis, viņš dzīvojis Dumpjos, tāpēc viņu pašu kaimiņi par Dumpi saukuši. No vienas puses tātad Dumpis – tā ir piemiņa par vectēvu, no otras – manuprāt, 40 grādu dzērienam tas ir ļoti atbilstošs nosaukums.
TAS IR LABAIS! Inese Mangule no Kocēnu novada gan piedāvā visdažādākos Dabas spēka sēkliņu maisījumus, gan cienā interesentus ar savu firmas ēdienu – pelēko zirņu miltu patriotiskajiem plāceņiem.