Uzsākot darbu pie iniciatīvas un aktualizējot jautājumu par pensijām un nodokļiem, izpētīju, ko ievēlētie politiskie spēki savās priekšvēlēšanu programmās ir teikuši par pensionāriem, ko solījuši un vai vispār ir pensionārus pieminējuši. Ja runājam par populistiskiem solījumiem, priekšvēlēšanu programmas ir īstā vieta, kur tos meklēt.
Nevarētu teikt, ka pensionāri un to labklājība būtu bieži pieminēta tēma šajos 4000 rakstu zīmju dokumentos. Talkā ņēmu arī pilnās programmas tiem politiskajiem spēkiem, kuriem tādas atrodamas. Visi solījumi, kuri attiecināti uz pensionāru dzīves kvalitātes celšanu, ir diezgan vispārīgi, bet šo problēmu, ka trūkst kvantitatīvi nosakāmu vai reālā laika posmā sasniedzamu mērķu, var attiecināt gandrīz uz visām Latvijas partiju programmām. Tomēr tikai godīgi būtu ik pa mirklim atgādināt mūsu politisko partiju solījumus pašām partijām, sabiedrībai un šajā gadījumā – pašreizējiem un nākamajiem pensionāriem.
«Vienotība» jautājumam par pensionāru labklājību tieši nepieskaras. Tomēr partijas priekšvēlēšanu programmā aprakstīta nodokļu politikas veidošana. Pensionāri arī maksā nodokļus, un «Vienotība» definējusi mērķi mazināt nevienlīdzību, taisnīgāk sadalot nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā, un tas attiecas arī uz pensionāriem. Un par taisnīgu rīcību nevar saukt nodokļa iekasēšanu no visu mūžu smagi strādājuša cilvēka vienīgajiem ienākumiem jeb pensijas. Tādēļ labklājības ministram Jānim Reiram («Vienotība») būtu aktīvāk jāiesaistās šajā diskusijā par taisnīgu attieksmi pret pensionāriem.
Zaļo un zemnieku savienības nospraustie mērķi līdzinās «Vienotības» mērķiem nenoteiktības ziņā: «Uzlabosim sociālo pabalstu sistēmu, rūpēsimies par ģimenēm ar bērniem. Pensiju indeksācijā ņemsim vērā uzkrāto darba stāžu.» Visi solījumi ir pozitīvi, bet nav pateikts, kā šie mērķi tiktu piepildīti. Tomēr partija pieskaras arī tieši pensionāru labklājības jautājumiem, pieminot pensiju indeksāciju, kas jāsaista ar darba stāžu. Kā 2015. gada augustā sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, lielāka pensiju indeksācija būtu plānota šī gada beigās. Ir pozitīvi, ka varam sasaistīt programmās minētos solījumus ar reālām rīcībām un atbalstu pensionāru aktīvistu virzītajām iniciatīvām. Jāatzīmē, ka ZZS frakcijas sastāvā ir arī Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, kurš gan pretēji federācijas lēmumam par atbalstu iniciatīvai ir paudis noraidošu attieksmi idejai par nodokļa atcelšanu pensijām. Vai tas būtu partijas diktāts?
Vislielāko rūpi, skatoties pēc programmām, par pensionāriem uzņēmusies Nacionālā apvienība, kura kā vienu no mērķiem minējusi – atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts pirmā līmeņa pensijām. Tas nozīmē, ka, kandidējot Saeimas vēlēšanās, mērķis atbrīvot pensionārus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas nelikās tik neizpildāms, kā Finanšu ministrijas ierēdņi šogad vairākreiz apgalvojuši. Šis ir jautājums par politisko gribu. Ļoti ceru, ka Nacionālās apvienības deputāti sekos programmā rakstītajam un Saeimā atbalstīs iniciatīvu «Pensija bez nodokļa».
Nacionālās apvienības mērķos ietilpst arī saistīt pensionāra bērnu sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ar vecāku pensiju, aprēķinot 5% piemaksu no iepriekšējā gadā veiktajām vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šādi tiktu veicināta sabiedrības izpratne par to, ka valsts iespējas uzturēt pensionārus ir tieši saistītas ar nodokļu maksātāju skaitu, tas netieši veicinās demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.
Arī opozīcijā redzam populistiskus saukļus. Latvijas Reģionu apvienība sola nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi pensionāriem. Šādi var izvairīties no rīcības, jo dzīves kvalitāti var uzlabot kā finansiālais atbalsts, tā pensionāru iesaistīšana sabiedriskajās aktivitātēs un radošajos pulciņos. Neredzam kvantitatīvi mērāmus mērķus, piemēram, palielināt piemēroto indeksu pensijām vai palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu.
Sevi kā sociāldemokrātisku pozicionējošā partija «Saskaņa» rosina noteikt no ienākuma līmeņa atkarīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Šim būtu jāattiecas arī uz pensionāriem, kur vidējās pensijas lielums ir 293 eiro, no kuriem tāpat atvelk nodokļus 23% no summas, kas pārsniedz 235 eiro. Partijai būtu vai nu jārosina atcelt IIN vecuma pensijām, vai arī jāceļ ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, kas arī solīts.
«No sirds Latvijai» abstrakti sola padarīt pensiju sistēmu saprotamu, godīgu un jēgpilnu, kā arī vecuma pensiju aprēķinā nodrošināt pozitīvu pensiju kapitāla indeksu. Šobrīd valdība ir paziņojusi, ka «krīzes laika» pensijas pārrēķinās, tādējādi tiem, kas pašlaik saņem ar negatīvu indeksu aprēķinātās, tiks iespēja saņemt taisnīgas pensijas. Tomēr, skatoties uz to, ka Sociālo un darba lietu komisijā, kas izstrādāja šos likuma grozījumus, ir tikai viens «No sirds Latvijai» pārstāvis, īpaši saistīt šos rezultātus ar solījumiem nevaram.
Visas partijas kaut ko sola. Dažu solījumi ir skaļi, bet pagaidām reālus darbus neredz. Protams, ikdienā viegli aizmirst senāk nospraustos mērķus, bet šis Saeimas sasaukums tūlīt būs nostrādājis pusi laika, kas ir labs atskaites punkts partijām izvērtēt solīto un izpildīto.