Svētki iesākās ar dievkalpojumu Rubenes baznīcā, kura laikā ar spēcīgu un izjustu skanējumu uzstājās senās mūzikas vokālā grupa «Ars Antiqua Riga», bet pēc tam ar maigu un lirisku dziedājumu izskanēja Martas Ritovas koncerts, kas pulcēja gan lielus, gan mazus klausītājus — viens no koncerta apmeklētājiem bija arī dziedātājas Martas dēls Indriķis, kurš ir kristīts tieši Rubenes baznīcā.
Pēcpusdienā Baltajā mājā blakus baznīcai atklāja instalāciju «Pa Hronikas pēdām». Izstādei pielāgotā telpa pulcēja daudzus interesentus, jo instalācijas veidotājs — vēsturnieks, Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs — bija panācis īpašu, vēsturisku auru un noskaņu gan ar eksponātiem, gan īpašo noformējumu.
Arī šogad konference par Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu notika Rubenes pamatskolā. Konferencē piedalījās vairāki referenti — dr. hist., asoc. prof. Harijs Tumans uzstājās ar tēmu «Livonijas Indriķis par kristīgās misijas motivāciju Baltijā», dr. hist. eccl. Andris Priede savā konferences tēmā meklēja atbildes uz jautājumiem — Kas viņš bija? Kas viņš mums ir? Latviešu Indriķis, pirmais Līvzemes hronists vai Henrihs, iekarotāju rupors? Savukārt dr. art., profesors Jānis Kalnačs vēstīja par Rubenes baznīcas vēsturi, arhitektūru un mākslu. Konferenci vadīja Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Artis Eglītis, gan atklājot, gan noslēdzot to ar īsu un sirsnīgu lūgšanu.
Pasākuma noslēgumā Rubenes baznīcas dārzā notika «Mielasts pie Indriķa», kad klātesošajiem bija iespēja mieloties ar īpašu zupu, kas tika pagatavota pēc senas receptes no 1795. gadā Rubenē drukātās jeb driķētās pirmās pavārmākslas grāmatas latviešu valodā. Vēsturiski fakti liecina, ka Kocēnu novada Rubenes draudzē 18. gs. beigās izdota Latvijā pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders 1795. gadā, tulkojot no vācu valodas, turpat mācītājmājā nodrukāja pavārmākslas grāmatu ar nosaukumu «Tā pirmā pavāru grāmata». Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Īpašo mielastu gatavoja un pasniedza Latvijas steiku kluba dibinātājs, Kocēnu pagasta zemnieku saimniecības «Mazdzērvītes» saimnieks Jānis Ločmelis ar ģimeni — Kocēnu novada dome un Rubenes baznīcas draudze izsaka pateicību par sadarbību, atsaucību un gardo mielastu!
13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm, Rubenē, tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. Tā ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika, galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. gada līdz 1227. gadam.
Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba grāmatas un Jāņa evaņģēlija.
Indriķa dienu organizēja Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Lutera akadēmija. Plānots, ka tradīcija tiks turpināta un šāds pasākums tiks organizēts arī nākamajā gadā.
SVINĪGI. Pie Rubenes baznīcas. Uģa Raibača foto