Par šo novērtējumu Aldonis izsakās ar atturīgu kautrību: «Grūti spriest, no malas labāk redzams, cik es labi to lietu daru.» Arī par saviem darba pienākumiem viņš stāsta gana skopi: «Remontēju visu, kas saplēsts vai laika gaitā salūzis, pļauju arī zāli visā skolas teritorijā. Pa brīžam kaut ko modernizējam, cik nu finanses atļauj. Palīdzu sagatavoties svētkiem, sameistarojot dekorācijas gan skolas, gan novada pasākumiem.»
Aldonis dzimis tepat netālu — Rūjienas Kalnkrogā, kur arī pavadīti bērnības gadi, taču no 2. klases viņš jau ir naukšēnietis. Dienesta laikā apguvis kuģa mehāniķa profesiju, taču pēc tam kuģot nav sanācis — sakarā ar aizliegumu doties starptautiskos reisos, lai gadījumā netiktu izpausts valsts noslēpums; zvejot reņģes Baltijas jūrā jaunam puikam, kā izsakās pats Aldonis, nav šķitis pārāk vilinoši, tāpēc viņš motorista zināšanas izvēlējies pilnveidot krastā, palīdzot augstas klases autobraucējiem un vietējiem motociklistiem. «Es vēl tagad brīvajā laikā paremontēju motociklus, pļaujmašīnas — visu, kas kustas, bet traktorus gan ne — vadītāja apliecība jau ir, bet ar šo tehniku ilgāku laiku nav bijis nekādas saskares. Uzturu normālā kārtībā arī skolas busiņu, ar kuru no rītiem bērni jāatved un vakarā pēc mācībām jāizvadā pa mājām.»
ALDONIS JURAŽS. Jāņa Līgata foto