Ar šīs balādes dziedājumu par dārgumiem, ko «tauta dziļi dvēselē glabā», Ando Krūze un Uldis Punkstiņš ievadīja arī diska prezentāciju. Pēc tam pamīšus katrs teica savu sakāmo. Vispirms Ando nolasīja dzejnieka Egona Pičnera Trikātas vēsturei un arī mūsdienām veltītu dzejoli «Laika vīrs». Tas tapis gan pēc Jāņa Lejiņa triloģijas «Zīmogs sarkanā vaskā» lasīšanas, gan pēc iepazīšanās ar šejienes rosīgajiem cilvēkiem:
Viņš neskaita laiku — viņš pats ir laiks.
Gadsimtiem krājies spēks — postoši maigs,
Tas ir viņš, kas paģēr ozolā tapt zīlei —
Un viss, ko viņš saujā ņem, ir lemts dzīvei.
Dzīvot un dzīvam būt,
Celties un nepagurt…
Šo pasauli griezīs pārdzimt — laika vīrs.
Viņš tevi par drelli liks, pirms tu tapsi brīvs,
Un pasaulei nebūs īsta un patiesa miera,
Pirms nesaliks laika vīrs visu savā vietā.
Kas celsies, tas zinās degt,
Kā uzaust, kā nerietēt…
Ķēniņiem likteni lems — laika vīrs.
Viņa nav, bet viņa gars ir mūžam dzīvs,
Iz zemes piedzims miglā nepazīts
Tavu dvēseli zinošs — laika vīrs…
Vissenāko ozolu saknēs
Mīt laika vīrs...