Pasekoju līdzi, ko kolēģi jūlijā raksta par mūsu bērnu, pusaudžu un jauniešu darba iespējām skolēnu brīvlaikā. Bērni priecājas, ka par nopelnīto naudiņu pirks sporta apavus, skolas piederumus. Viņi stādā pašvaldību iestādēs un piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras programmā: sakopj laukumus un skvērus, paravē puķu dobes, palīdz ravēt dārzus, novākt ražu, saiņo preces, bibliotēkā kārto grāmatas, slimnīcā arhīva dokumentus, pansionātā lasa priekšā sirmgalvjiem.
Latvijas Ministru kabineta noteikumos Nr.10 melns uz balta ierakstīts, ka bērnus vecumā no 13 gadiem var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, gadījumā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai. Turpat noteikts – personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, ir piecu dienu darba nedēļa. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā.
ATRASTS STARP DRAZĀM – tā var teikt par deviņgadīgo Paulo no Brazīlijas, kurš katru dienu Arudas kanālā meklē atkritumus, ko nodot otrreizējai pārstrādei.