Šādas policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) normas Eiropas Komisija, kā zināms, pieņēma jau 2011. gadā, un to ieviešanai tika noteikts trīs gadu pārejas periods, kas beidzās 2014. gada 1. septembrī. Tomēr vēl uz trim gadiem vairākām ES valstīm, to starpā arī Latvijai, izdevās panākt jauno normu atlikšanu.
Pārtikas uzraudzības un paškontroļu analīžu rezultāti parāda, ka, ieviešot jaunās stingrākās normas, daļai kūpināto produktu nebūs iespējams panākt tradicionālā kūpinājuma īpašības. Pat lietojot modernas tehnoloģijas un iekārtas, nav iespējams radīt tās garšas, smaržas un arī izskata nianses, kas rodas kūpinājumos, kūpināšanas procesā izmantojot malku.
Tātad — ja ražošanas procesā ievērosim jaunās PAO normas, tas nozīmīgi vājinās tradicionālās garšas, smaržas un izskata iezīmes, ko joprojām augstu novērtē patērētāji. Šī dilemma skar galvenokārt mājražotājus un mazos uzņēmumus. Tādēļ Zemkopības ministrija uzskata, ka nepieciešams saglabāt pašreiz spēkā esošās PAO normas, lai Latvijā joprojām būtu pieejama tradicionālo nacionālo kūpinājumu produkcija. Ko darīt?
ES dalībvalstij tomēr pastāv iespēja uz nenoteiktu laiku saglabāt iepriekšējo PAO normu, ja vien dalībvalsts spēj zinātniski pamatot, kāpēc tas ir nepieciešams. Tad nu tādēļ Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju ir uzsākusi realizēt lauksaimniecībā izmantojamo zinātnes projektu «Labas ražošanas prakses principu ievērošanas ietekme uz PAO līmeņa samazināšanu tradicionāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos».
Projekta mērķis ir noteikt labas ražošanas prakses principu ievērošanas ietekmi uz PAO līmeņa samazināšanu tradicionāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos, kā arī ir plānota informācijas vākšana par aktuālo PAO piesārņojumu tradicionāli kūpinātā gaļā, nodrošinot nepieciešamos datus. Tas ļaus Zemkopības ministrijai sagatavoties 2017. gada diskusijām Eiropas Komisijā par beztermiņa nacionālās atkāpes saglabāšanu Latvijai.