Otrdienas rīta stundā Kocēnu centrā autobusu jau gaida prāvs pulciņš bērnu, ar riteņiem piebrauc vēl pēdējie jaunie kocēnieši, un — Labā darba diena var sākties. Visus — 22 dāņu un 26 Kocēnu bērnus un jauniešus — uz čaklo darbu pavada Kocēnu 38. skautu vienības priekšnieks, novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis. Tas ir tik ierasti, ka citādi nemaz nevar būt, jo — pirms n -tajiem gadiem Elga un Jānis Olmaņi, jauni skolotāji un divu dēlu vecāki, saprata: puikām kā ēst vajag īstu vīru darbus un lietas, iemācoties saprasties ar mežu, lietu un vētru, protot neapjukt un arī skarbos apstākļos uzkurt ugunskuru, sasiet mezglus, izvārīt ēst, rāpties, kāpt, pārvarēt dažādus šķēršļus… Un joprojām Olmaņi ik pa laikam pieslēdzas skautu nometnēm un aktivitātēm, arī šī reize nebija izņēmums.
Sen šķiet, ka skautos bijuši vai ir teju visi Kocēnu skolas bērni. Brāļi Viesturs un Artūrs jau izauguši, kļuvuši par roveriem, šajā nometnē, un ne pirmajā, bija tās vadītājas vietnieki, tāpēc pat lieks ir jautājums, kāpēc viņi, jau izstudējuši jaunieši, joprojām ir kopā ar mazskautiem, skautiem un gaidām. «Skauts — tas ir uz mūžu,» pārliecināts ir ARTŪRS. «Lielākā daļa Kocēnu skolēnu, arī es un brālis, kā mazajās klasēs iegājām skautos, tā joprojām esam šajā kustībā. Protams, paliek mazākā daļa, bet tie īstākie. Sen neskaitu, kura man ir šī nometne, pārgājieni, jo skolas gados to bijis ļoti daudz, bet ar gadiem pieredze tikai pieaug, un nu jau esmu iegājis starptautiskajā skautu kustības apritē. Darbojos Latvijas organizācijas valdē, kur iznāk vairāk saskarties ar darbības plānošanu, starptautisku kontaktu veidošanu, piemēram, no 16. līdz 22. jūnijam piedalījos konferencē Norvēģijā.»
SKAUTI visā pasaulē domā līdzīgi un nebīstas darba. Un noteikti — prot draudzēties. Šajās dienās Kocēnu skautu zelta fonds, kā viņus nosauc Sandra, — Viesturs un Artūrs Laimīši, Mārtiņš Zemešs, Kārlis Puriņš, Gundars Rudzītis, Pēteris Reinkops, Rinalds Vanters kopā ar Amandu Drīli un Lauru Gaugeri dāņu draugus pavada arī atpūtā. Jāņa Līgata foto