Tikmēr tuvu saaugušu citu koku aizvākšanu, sētiņas atjaunošanu, arboristu izvērtējumu un palīdzību sava mūža paildzināšanai gaida arī svētozols, kurš gan atrodas privātā teritorijā. Taču, kā pastāstīja Burtnieku novada attīstības daļas vadītāja Kristīne Auziņa, diemžēl likums pašvaldībai stingri aizliedz tērēt līdzekļus privātos īpašumos esošo objektu sakopšanā, kur nu vēl maksāt arboristiem par dižkoka atveseļošanu. Summa, kas svētozolam būtu vajadzīga, pašvaldības izdevumos nekādu milzu robu gan nerādītu, taču arī tādu nedrīkstot tērēt. Līdzīga situācija esot arī ar Rietekļa dižpaegli, kurš sasvēries, un tam radušies izgāšanās draudi. Arī tas atrodas uz privātās zemes, un arboristu darbus novads nedrīkstot apmaksāt.
No DAP Vidzemes reģiona valsts vides inspektores Rūtas Zepas savukārt uzzināju, ka par Rietekļa paegļa likteni satraukušies arī pārvaldes darbinieki un ir jau panākuši solījumu no arboristiem, ka viņi slaveno koku sakops, neprasot pat samaksu. Iespējams, ka arī Sīmanēnu svētozola izvērtēšanu un sakopšanu viņi, ieinteresēto aicināti, varētu izdarīt sabiedriskā kārtā. Ir arī variants, ka līdzekļus šo un līdzīgu uz privātām zemēm esošu dižkoku atveseļošanai meklē kāda sabiedriska organizācija vai šādu objektu aizsardzībai veidota interešu grupa, pamanoties uzrakstīt projektus vai nu pašvaldībai, Latvijas Dabas fondam vai citai institūcijai, kas var atvēlēt līdzekļus šādu vērtību saglabāšanai.
SĪMANĒNU SVĒTOZOLS. Dižkoku sakopšana arī ir svēts pienākums pret tautas vēsturi. Jāņa Līgata foto