«Par deinstitucionalizācijas procesu ir daudz bažu, un tās svarīgi kliedēt,» uzsvēra ministrs, sakot, ka ne tikai Valmierā, arī citās lielās un mazās pašvaldībās viņš dzirdējis vairākus būtiskus jautājumus: kā sociālās aprūpes centru klientiem nodrošināt dzīvi ārpus institūcijas; kā cilvēki tiks galā, ja blakus nebūs aprūpētāja vai asistenta; kādas būs viņu sociālās garantijas, kurš par šīm garantijām maksās?
«Meklēsim alternatīvās aprūpes formas, ļoti zaļa ir sadarbība starp pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Šīs organizācijas varētu būt atbalsts procesā. Šajā ziņā Valmiera ir pozitīvs piemērs, jo cieši sastrādājas ar NVO, kas darbojas sociālajā jomā,» tā J. Reirs, atgādinot, ka deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai tiek piesaistīti līdzekļi no Eiropas fondiem: ERAF un ESF. Līdz 2020. gadam šim mērķim varēs iztērēt gandrīz 90 miljonus eiro.
JĀNIS REIRS: Esmu Ministru kabineta loceklis, budžets nav labklājība vai ceļi, budžets ir ministru kolektīva atbildība. Mēs neapšaubāmi prasīsim lietas sakārtot, bet tādā veidā, kā jūs iedomājaties, ka ministri darbojas, tā ministri nedarbojas. Ir jāskatās valsts attīstība kopumā.