Tava brūža alu noteikti pazīst labāk nekā tevi pašu… Paver durtiņas uz privāto telpu!
Šūpulis man kārts Valmierā 1975. gadā. Tēvs valmierietis, vectēvs valmierietis, vecvectēvs — no Trikātas puses. Sāku mācīties varoņskolā, kas pēc tam pārtapa par 1. vidusskolu, laikam piedzīvoju arī vēl trešo skolas nosaukumu. Vidusskolas laikā biju aktīvs, veidoju skolēnu avīzi Aicinājums, kurai iznāca divi numuri. Sapratu, ka nepietiek tikai kaut ko gribēt, ir jābūt arī varēšanai, lai varētu izdarīt ļoti labi. Centos iestāties Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, taču pirmajā gadā man bija pārāk vājas angļu valodas zināšanas. Tad vienu gadu nomācījos LU ražošanas vadību, cītīgi mācījos angļu valodu un otrajā reizē Ekonomikas augstskolā tiku! Izmācījos Latvijā labākajā biznesa skolā biznesa vadību jau tādā Rietumeiropas līmenī.
Pastāsti nedaudz par savu darba pieredzi pirms alus?
Jau mācību laikā augstskolā kopā ar citiem jauniešiem darbojāmies studentu organizācijā AIESEC, zinu, ka tāda ir arī Vidzemes Augstskolā. Apmeklēju daudzas konferences, arī pasaulē, un sapratu, ka ļoti svarīgi ir pašam iet un darīt. Kā reiz teica kāds vīrs no Āzijas: nākotne ir pašiem jāveido! Pēc augstskolas sāku aktīvi darboties reklāmā un mārketingā, kopā ar biznesa partneri 10 gadu laikā izveidojām Latvijā diezgan labi atzītu mārketinga, reklāmas un komunikāciju aģentūru McCann, Latvijā pārstāvējām lielu pasaules aģentūru tīklu. Mūsu klientu lokā bija kvalitatīvi Latvijas uzņēmumi, arī slaveni ārzemju zīmoli. Tā bija iespēja iemācīties, kā veidot mārketingu, kā zīmolus pieteikt tirgū, lai gūtu panākumus. Viss gāja labi, taču arvien vairāk sapratu, cik ļoti svarīgi domāt nevis par mārketingu, bet par pašu produktu, par garšu, ka svarīgi nevis tas, cik skaisti iepako un reklāmā piesaka, svarīgākais ir pats produkts, saturs. Sāku skatīties, kur es varētu kaut ko pats darīt, lai varētu, liekot roku uz sirds teikt, ka šeit saturs ir galvenais, karalis, kā es saku!
Kāpēc izvēlējies alus darīšanu?
Man bija liela vīzija, sapnis, ka vēlos Valmieras pusē savu nopelnīto naudiņu ieguldīt. Skatījos dažādas idejas, un tad, kā jau tas ar labām lietām gadās, tiekoties ar draugiem, dzima ideja, ka tā varētu būt alus darītava. Kāpēc ne, ja Brenguļiem, Cēsīm un Bauskai ir sava alus darītava, kāpēc lai nebūtu arī Valmierai? Man kā tādam lepnajam valmierietim tā šķita ļoti laba ideja.
DARBI VĪRU LIELU DARA. Aigars Ruņģis pie jaunā degalus vārīšanas katla. Roberta Āboltiņa foto