«Mums ērti ir biksēs, bet islāma valstīs dzīvojošās sievietes pieradušas pie parandžām. Ja jāskrien uz veikalu, mēs uzvelkam bikses un jaku, bet viņas skrien parandžā. Islāma sievietēm tā ir pierasta lieta, mēs uz to raugāmies citādāk,» skaidroja ViA pasniedzēja Anna Broka, kura daudz pētījusi iecietības jautājumu sabiedrībā un iedzīvotāju spēju pieņemt atšķirīgo.
«Dažādais mūs padara bagātākus. Tev taču neviens neliedz visu laiku ēst kartupeļus, bet, ja gribi pagaršot rīsus, karija mērci, tad kāpēc ne? Es esmu par dažādību. Ja tev teiktu: tikai svārkos, nevis biksēs! Būtu sarežģīti. Sievietes, kuras dzimušas, augušas islāmticīgajās valstīs, ir pieradušas pie sava tradicionālā apģērba, apģērbs kalpo ne tikai kā reliģiskās piederības apliecinājums,» stāstīja Anna un piebilda, ka bezformīgo ietērpu jau pamana tikai svešas acis, zem šī deķa sievietes velk izsmalcinātu veļu, ja nav bijis pārlieku jāsteidzas, tad apakšā vēl būs arī kāda grezna kleita. Atturība ir tikai uz āru vērsta.
«Visatpazīstamākā muslimu sievietes pazīme ir galvassega jeb hidžābs. Tas ir arī apģērba gabals, kas daudzus vedina domāt, ka islāms apspiež sievietes. Lai gan islāma zinātnieki vienbalsīgi atzīst, ka atturība apģērbā un galvas apklāšana ir obligātas, lielākajai daļai muslimu sieviešu jautājums par to, kā ģērbties, ir viņu pašu brīva izvēle. Sievietes, kas izvēlas valkāt hidžābu, uzskata to par savām tiesībām, nevis nastu, un daudzas raksturo šo izvēli kā atbrīvošanos no vajadzības pakļauties nereāli stereotipiskiem mediju diktētiem sieviešu ideāliem,» teikts mājaslapā Parislamu.lv
HIDŽĀBS, NIKĀBS, PARANDŽA JEB BURKA – trīs islāmticīgo sieviešu apģērba veidi, kuri atkarībā no reliģiskās stingrības jāvalkā. Hidžābs (pirmais no kreisās) būs visbiežāk redzētais un gaumīgākais tēls, nikābu un burku, kur pasaule ārpus mājas sievietei jāskata caur sietiņu no zirgu sariem vai diegiem, Eiropā iebraukušās musulmanietes izvēlas samērā reti. Foto no interneta