Acīmredzot tieši pateicoties Filam, interese par šiem dzīvnieciņiem arvien pieaug arī Latvijā. Murkšķi, kas pieder pie vāveru dzimtas un parasti dzīvo kalnainos apvidos, pie mums sastopami tikai dažās audzētavās, tostarp viens pārītis tiek turēts arī apskates saimniecībā jeb mini ZOO Rencēnu «Vildēnos». Stāsta saimniecības vadītāja INĀRA PABRIKA:
«Latvijā murkšķi savulaik ievesti cerībā uz ienesīgu biznesu — izmantojot gan to ādas, gan parfimērijas rūpniecībā taukus. Patiesībā Eiropas Savienība to ir aizliegusi. Bet arī padomju varas gados cerētais lāga nepiepildījās, jo murkšķi nevairojas kā truši — bērni viņiem dzimst tikai reizi gadā.
Murkšķu pamošanās atkarīga no katra konkrētā īpatņa. Manam brālim Gulbenē viņi jau divas nedēļas kā nomodā. Manējie vienmēr guļ ilgāk, parasti līdz februāra beigām vai marta sākumam. Bioritms viņiem līdzīgs kā lāčiem — pamostas, kad sajūt pavasara tuvošanos.»
Vēl trešdienas rītā saimniece bija pacilājusi murkšķu mītnes vāku — pārītis joprojām gulējis, tāpēc mums lielas cerības dzīvnieciņus ieraudzīt nebija. Pie tam ar varu modināt viņus nedrīkstot, jo tas var beigties pat ar murkšķu nāvi. Liels bija mūsu pārsteigums, kad, paverot vāku, sadzirdējām tādu kā cakināšanu, un nebija ilgi jāgaida, kad no siena migas parādījās arī brūns purniņš. Murkšķi ir pamodušies!
Mirkli, kad no migas parādījās murkšķa purniņš, diemžēl neizdevās notvert, tāpēc attēlā murkšķis no interneta… Būris gan vietējais — «Vildēnu». Ārijas Romanovskas foto