Zobārsti neslēpj, ka ārstēt zobus mazajiem pacientiem ir finansiāli neizdevīgi un dažkārt arī emocionāli ļoti smagi, jo ne visi bērni šai procedūrai ir gatavi. Tāpēc zobārsti, kuri bērnu jautājumā sadarbojas ar NVD, katru dienu nepieņem vairāk par četriem pieciem mazajiem pacientiem, bet ir prakses, kurās bērniem zobi tiek laboti tikai reizi nedēļā.
Trīs mēnešu noilgums
«Zobu higiēnists, kurš bērnam bija apskatījis zobus bērnudārzā, bija stingri ieteicis, ka jāaizved pie zobārsta. Meklēju, kurš ārsts pieņem. Pirmais jautājums: vai zobs jau sāp? Varēju teikt, ka nesāp, ja sāpētu, tad uzreiz ieteica meklēt palīdzību Rīgā. Otrs jautājums, kad nosaucu bērna vecumu: vai divarpus gados sēdēs krēslā, vai taisīs mutīti vaļā? Nezināju, ko atbildēt. Pierakstīja rindā pēc gandrīz trīs mēnešiem. Labi, ka bērnam zobiņš nesāp, nesūdzas par to, bet, vai var teikt, ka Valmierā bērniem zobārsts ir pieejams, arī nezinu,» pārdomās dalījās Kristīne. Arī Ilze savu meitu kopš divu gadu vecuma regulāri ved pie zobārsta, un diemžēl pāris piena zobus vajadzējis salabot. «Arī pašlaik bērns ir pierakstīts pie mums mīļas, ļoti jaukas dakterītes, bet uz zobārstniecības centru zvanīju decembra sākumā, pieraksts ir marta vidū. Ja problēma būtu lielāka, kāds būtu risinājums? Es vestu bērnu pie sava zobārsta, kas diemžēl bezmaksas bērnus nepieņem, labotu zobiņu un maksātu,» tā Ilze.
BĒRNU ZOBUS GRIB ĀRSTĒT, bet zobārstiem, kuri to dara, sniegtais pakalpojums nav ekonomiski izdevīgs. Valsts apmaksā apmēram pusi no reālajām izmaksām. «Elīzas vecākiem jāmaksā nebūs,» sacīja daktere Ildze Šerna, bet arī piebilda, ka nezina, cik ilgi bērnus vēl pieņems, jo «par velti es netaisos strādāt.» Jāņa Līgata foto