Daudzu jauniešu dzīvē izvēle par studiju virzienu ir liela problēma. Arī KATRĪNA POSLOVSKA (Katrin Poslowsky) pabeidza vidusskolu un zināja, ka vēlas turpināt mācīties, bet nevarēja izlemt — kur. Lai gads netiktu izniekots, viņa nolēma izmantot iespēju un doties brīvprātīgajā darbā. Lai gan Katrīna par Latviju neko daudz nezināja, viņa pieņēma organizācijas Kulturweit piedāvājumu un 2015. gada 13. septembrī ieradās Valmierā.
«Valmiera ir ļoti skaista pilsēta. Tā patiesībā ir ļoti līdzīga manai pilsētai (Lauffen am Neckar), jo abām cauri plūst upe. Kaut gan Valmiera ir maza, tai ir viss, kas nepieciešams — kinoteātris, veikali, jauki cilvēki un pat augstskola,» pēc sešu mēnešu pieredzes stāsta Katrīna — brīvprātīgā no Vācijas. Lielāko savas uzturēšanās laiku viņa ir pavadījusi Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, kur Katrīnas galvenie pienākumi ir sastādīt dažādas darba lapas, strādāt ar skolēniem, kuri plāno kārtot DSD I un DSD II eksāmenus, un palīdzēt skolotājām stundu vadīšanā. Katrīna ir gandarīta par savstarpējo sadarbību ar vācu valodas skolotājām Olitu Nīmanti un Rutu Amoliņu, kas ir Katrīnas prakses vadītāja. Abas skolotājas ir ļoti jaukas un atsaucīgas. Kad jautāju, kādas ir galvenās Latvijas un Vācijas skolu atšķirības, Katrīna atbildēja: «Šeit skolēniem ir vairāk tiesību, piemēram, ir iespēja konsultācijās pārrakstīt jau rakstītu kontroldarbu, lai uzlabotu vērtējumu. Latvijā skolotāji bieži nav informēti par skolēnu prombūtnes iemeslu. Atšķirība ir arī tajā, ka šeit ir jāraksta vairāk kontroldarbu un ir iespēja iet uz fakultatīvajām nodarbībām. Interesanti šķiet arī tas, ka vācu valodas stundas ir radošas — tiek izmantoti dažādi palīglīdzekļi un palīgmateriāli, piemēram, uzdevumu kartītes un spēles.»
KATRĪNA POSLOVSKA, padzīvojusi Latvijā, plāno mūsu zemi iepazīt vēl vairāk. Sandras Gredzenas foto