Ilze kopā ar vīru Valteru uzņēmīgi saimnieko un ir pārliecināti, ka aitkopībai ir nākotne ne tikai Ziemeļvidzemē, bet visā Latvijā. Arī viņu zemnieku saimniecība «Ķeiķi» strauji attīstīta. Pirms gadiem trim četriem gādāts par 10 aitām, tagad to ir vairāk par 100, un tieši šonedēļ «Ķeiķos» būšot jēru laiks.
«Būt ar abām kājām laukos: tas nebija emocionāls lēmums. Ilgi vērtēju visus par un pret, taču nākotne ir visam, kur tu ieguldi pietiekami daudz darba un pūļu, ja sirds par to deg. Kad strādāju pašvaldībā, attīstījās saimniecība, reizēm bija sajūta, ka stāvi ar katru kāju savā laivā. Izlēmu par labu aitkopībai, un ne mazāk svarīgi: es vairs neesmu nodarbināta, es esmu pašnodarbināta,» smējās Ilze, neslēpjot, ka laba ir sajūta: plānot savu laiku, pašai diktēt savu darba dienu, strādāt ģimenes saimniecībā, kad viss, pilnīgi viss ir atkarīgs no pašu rosības, varēšanas un padarītā.
«Jēru laikā aitas jāaprauga četras, sešas reizes dienā, bet, kad jēri paaugušies, kad palaidīsim zaļā pļavā, tad vienreiz dienā paskatīsimies: vai ir ūdens, vai visas veselas, un čau! Ziemā ir katru dienu jārūpējas par barību: siens, ūdens, graudiņi. Vakarā jau esi siltā istabā, bet zini: jāaizbrauc, tās durvis jāaiztaisa ciet! Taču aitkopībā darba dinamika ir laba: ir periodi, kad ļoti jāiespringst, ir laiciņš, kad bremzes vari atlaist. Ir klusie periodi, kad, sarunājot ar labu kaimiņtanti, vari pat uz pāris dienām no mājas izrauties, un viss ir kārtībā, nekas slikts nav noticis,» stāstīja Ilze, piebilstot, ka šogad Mitānu ģimenes aitu saime tikšot reģistrēta kā šķirnes ganāmpulks, ienākumus dodot gan laba vaislas materiāla realizēšana, gan gaļas tirgošana, un savs cents atlecot arī no vilnas pārdošanas.
LABA DZĪVE JĒRU KLUBĀ — saka 130 blējēju saimniece Ilze Mitāne, paskaidrojot, ka tīršķirnes ganāmpulku šopavasar reģistrēs z/s «Ķeiķi», bet «Jēru klubs» ir viņu publicitātes zīmols. Ārijas Romanovskas foto