Centra vadītāja Baiba Līviņa-Jarohoviča vaļsirdīgi atzina, ka bijusi pat nedaudz satraukta, kā centra ne pārāk plašajās telpās varēs uzņemt tik daudz ieinteresēto (vismaz 60), kas jau iepriekš bija pieteikušies ne vien no Kocēniem, Valmieras, bet arī no Straupes, Rīgas, pat Mārupes. Bet reizē esot arī prieks un gandarījums, jo «Pēdas mežā» ir pirmais no dabas izglītības centru darbinieku šogad iecerētajiem pasākumiem, kas notiks brīvdienās, jo ir domāti galvenokārt ģimenēm ar bērniem. Skolēni, kā arī ekskursanti «Vecupītēs» joprojām tiek gaidīti darbdienās, bet vecāki kopā ar mazajiem te var tikt vien brīvdienās. Šogad šādi ģimeniski pasākumi iecerēti vismaz astoņi, pat desmit.
Todien centrā nodarbībās bērni vispirms mācījās pazīt zvēru pēdas, arī paši tās zīmēja uz liepkoka plāksnītēm līdzi ņemšanai, lai vēlāk pēc zīmējuma mēģinātu noteikt, kurš zvērs sniegā pēdas atstājis. Tad centra vadītāja, pajautājusi, vai visi zina, kurš ir šī gada dzīvnieks (daudzi bērni tūdaļ iesaucās: «Āpsis!»), īsā stāstījumā un attēlu klāstā atgādināja par Latvijas dzīvniekiem, no kuriem vairums mīt arī tuvumā. Pat lācis, kuram tīkot doties garos ceļojumos, te kādreiz manīts. Taču ne no viņa, ne pat no vilka, kas pasakā uzbrūk Sarkangalvītei, mežā neesot jābaidās. Izņēmums tikai, ja dzīvnieks ir ar mazuļiem. Tad cilvēkam var uzbrukt ne vien vilks, bet arī alnis, mežacūka…