Guna un Ilzīte ir kolēģes Mazsalacas slimnīcā. Guna pašlaik strādā par rentgena māsu, Ilzīte palīdz vietējiem, kam nepieciešami rehabilitācijas pakalpojumi: fizioterapija, masāžas. Kundzes, kuras jau pensijas gados, ikdienā ir īsti darba rūķi, bet pa nedēļas nogalēm un atvaļinājumu laikā, kā pašas smej, ir īstas apkārt skrējējas.
«Atvaļinājums ir tad, kad izdevies aizbraukt prom. Tad tiešām esi prom no mājas, no darba. Ja atvaļinājums paiet tepat, tad tāpat sanāk atnākt uz pilsētu, slimnīcu, un pusdiena pagalam. Ceļošana ir sava veida slimība: saslimsti, vairs netiec vaļā, bet tā ir laba slimība, jo palīdz izvēdināt galvu, uzzināt daudz jauna, satikt cilvēkus,» sprieda Ilzīte, kura šogad plāno doties uz Baltkrieviju, lai zinošās gides Janīnas Kursītes grupā iepazītu kaimiņvalsti.
«Mediķiem jau tās algas nav lielas, man arī 13 mazbērni, un vienmēr gribas viņus iepriecināt, tāpēc naudiņa rūpīgi jāplāno, taču ceļā tāpat var doties: īsākās ekskursijās pa Latviju, Poliju. Neaizmirstams un neatkārtojams bija brauciens uz Transilvāniju, kad skatos filmu par komisāru Reksi, tad vienmēr atceros Vīni,» stāstīja Ilzīte un priecājās, ka satikusi tikpat ceļotgribošu kolēģi.
Guna esot tā, kas metas ne tikai līdzbraucējos, bet arī ekskursijas organizē: slimnīcas kolektīvam, Mazsalacas puses represētajiem cilvēkiem. Guna neslēpj, ka kopš jaunības labprāt sēdusies autobusos, vilcienos un skatījusi tuvākas un tālākas zemes, tāpēc pa šo laiku izdevies satikt un iepazīt daudzus līdzīgi domājošos. Guna neliedzas: ja kādā grupā vieta brīva, man zvana un piedāvā, vai negribu posties.
LABA LASĀMVIELA — ceļojumu katalogi un ceļojumu dienasgrāmatas, bet bilžu albumi apskatīšanai. Šāda ir Mazsalacas slimnīcas medmāsu Gunas Daugules (no kreisās) un Ilzītes Celmiņas izvēle. Darba kolēģes katru gadu ieplāno vismaz pāris ekskursijas atvaļinājuma laikā. Jāņa Līgata foto