Kāds bijis aizvadītais gads SIA Naukšēni?
Konkrētus skaitļus neminot, uzskatu, ka gads ir bijis normāls. Vienīgais mīnuss, ka Trikātas piens tā neveiksmīgi bankrotēja, paņemot līdzi diezgan lielas naudas summas. Jāteic, ka tā gan nav paša Trikātas kooperatīva, bet Latvijas piena vaina, kas nesamaksāja piena naudu, novedot kooperatīvu līdz bankrotam. To nemaz negribas atcerēties, un tas saistās arī ar to, ka šobrīd piena iepirkuma cena ir ļoti zema – zem pašizmaksas, bet mēs dzīvojam ar domu, ka agri vai vēlu cena kāps. Ja nekāps, tad jādomā, ko ar šo nozari darīt tālāk.
Igauņi negrib pirkt jūsu pienu?
Viņiem piena pašiem pietiek – tas, ka paņēma Kļaviņa kungu pie sevis kompānijā, ir viens atsevišķs gadījums, jo viņam ir labs, kvalitatīvs piens un lielā daudzumā, bet tā jau igauņi paši vienubrīd veda savu pienu projām uz Lietuvu, tā ka viņiem arī tās jaudas un vajadzības nav nemaz tik lielas. Domāju, ka ar pienu pašlaik ir smagi – izdzīvos stiprākie, mazajiem būs grūti.
Kā jūtas novada piena nozares lielsaimnieki, kas lielas cerības saistīja ar Latvijas pienu?
Visi jau gaidījām, ka Latvijas piens būs liels atbalsts, varēsim ar viņiem rēķināties un nākotnē nebūs problēmu, bet, manuprāt, smagi ir visiem, jo aizmugurē ir kredīti un ar cenu zem pašizmaksas nākas pievilkt jostu un tērēt uzkrātās rezerves. Veselais saprāts prasa, lai agri vai vēlu piena cenas augtu, jo Eiropā tās lēnām iet uz augšu, pie mums, domāju, tiek mākslīgi noturētas.
IMANTS KAMZOLS. Anta Lūsas foto