– Kā nonācāt Lutriņos?
– Kad sāku studēt, nezināju, ka būšu ģimenes ārste. Saistīja medicīna, un sajūsmu izraisīja katrs jauns priekšmets: o, būšu kardioloģe, o, būšu pediatre! Gadiem ejot, domas mainījās. Sapratu, ka gribu atgriezties Saldus novadā, kur ģimene un tuvinieki. Bet vēl rezidentūras otrajā gadā nezināju, tieši kur strādāšu. Kādā ārstu seminārā pie manis pienāca daktere Sandra Pūkaine, iepazīstināja ar sevi un teica, ka labprāt nodotu savu praksi jaunam ārstam. Vai es esot ar mieru? Neticēju, ka man tā paveicies!
– Vai tad nav kā filmās redzēts, ka ārsta praksi pērk?
– Tādas runas ir bijušas, bet neesmu dzirdējusi, ka tā notiktu Latvijā. Tas gan būtu taisnīgi, jo ģimenes ārsts gadu gaitā praksē ieguldījis savus līdzekļus iekārtās, aprīkojumā un, pārdodot praksi, varētu tos atgūt. Nespēju izteikt, cik lielu paldies daktere Pūkaine pelnījusi, atstājot man gatavu vietu, kur atnākt, apsēsties un pieņemt pacientus. Ja par rezidenta algu būtu viss jāsagādā, diezin vai ārsta prakse tiktu atvērta.
No otras puses, praksi nevis pārņēmu, bet atvēru jaunu, un tas ir garš un sarežģīts process. Piemēram, kopš 2014. gada mainījušies noteikumi ģimenes ārsta prakses telpām. Tām jābūt ar ārstniecības telpu statusu. Iepriekš reģistrētās prakses varēja strādāt, nemainot statusu, bet jaunās ne. Tas nozīmē vēršanos būvvaldē, dokumentu kārtošanu, Veselības inspekcijas iesaisti… Dabā nekas nemainās, bet laiks un nauda (izdevumus sedza Lutriņu pagasta pārvalde) jātērē pamatīgi.
Gatavoties savas prakses atvēršanai sāku jau septembrī. Zvanīju vienai iestādei, tur teica, nāciet martā, visu sakārtosim. Nešķita ticami, piezvanīju citai, tur nopūtās, jums būs daudz darba, un nosauca garu sarakstu. Līdz pat pēdējam brīdim nebiju pārliecināta, ka paspēšu līdz aprīlim: tad aizkavēšanās vienā, otrā iestādē, tad neprecīzi uzrakstīta adrese… Biju pārgurusi, vēl nesākot strādāt.
– Saldus novada pagastos pēdējos gados prakses slēguši vairāki ģimenes ārsti, un pagastu pārvalžu vadītāji meklē, kas strādās viņu vietā. Vai esat uzrunāta?
– Kamēr mācījos, aicināja tikai daktere Pūkaine. Kad stājos ģimenes ārstu prakšu gaidīšanas rindā, Nacionālais veselības dienests piedāvāja strādāt Zirņu pagastā, bet man drīz bija jāiet dekrētā, tāpēc atteicos. Zvanīja Zirņu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gūtmanis un aicināja, taču pašlaik man pietiekami daudz darba Lutriņos. Turklāt pa šo laiku Zirņos prakses vieta izputējusi, būtu jāsāk veidot pilnīgi no nulles, jo arī telpas neatbilst prasībām – jābūt uzbrauktuvei vai pacēlājam, invalīdu tualetei, noteikta platuma durvīm utt.
– Vai tiešām tam visam būtu jābūt katrā ģimenes ārsta prakses vietā? Vai pašvaldībai nebūtu ērtāk cilvēkus ar īpašām vajadzībām aizvest pie ārsta, piemēram, novada centrā, kur pielāgota infrastruktūra. Vai daudz jūsu pacientu izmanto uzbrauktuvi?
– Māmiņām ar ratiņiem vieglāk tikt pie ārsta. Turklāt Lutriņos ir sava specifika – mums ir pansionāts, tādēļ uzbrauktuvei ir nozīme, bet, iespējams, dažviet tā īsti nav vajadzīga vai noder dažiem cilvēkiem.
Tādas ir prasības. Grūti spriest, kā būtu izdevīgāk, bet skaidrs, ka ar gadiem laukos atrast ārstu kļūs aizvien grūtāk.
– Saldus novada Kursīšos un Brocēnu novada Gaiķos feldšeru punkti ir pašvaldības iestādes, lai ārstam nebūtu jāreģistrē prakse un viņš varētu atbraukt un pieņemt pacientus.
– Arī tā ir izeja, jo ārsts var reģistrēt papildu pieņemšanas vietu sertificētā iestādē.
No otras puses, normatīvie akti kavē paplašināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību laukos – man bija entuziasms to darīt. Piemēram, man ir labi kolēģi speciālisti. Gribēju, lai viņi atbrauc uz manu praksi konsultēt; zinu, kuriem pacientiem tas būtu nepieciešams. Bet tad konsultantam jāreģistrē šeit sava prakse. Nav nozīmes, ka sertificēts speciālists ar savu sertificētu praksi brauc pieņemt pacientus uz citu sertificētu praksi. Nedrīkst!
Tādējādi rutīna pamazām ievelk sevī. Pirmo mēnesi uz darbu gāju ar prieku, tikai vienu rītu gribējās pagulēt ilgāk, maijā jau biežāk negribējās celties… Kaut kā plok noskaņojums, lai gan darbs ir tīkams. Vieglāk būtu praksē, kur kopā vairāk ārstu. Te ir lieliska ārsta palīdze un māsiņa, mēs daudz spējam, bet būtu labi, ja varētu pavērt durvis un parunāt vēl ar kādu ārstu, pajautāt padomu. Ar citiem kolēģiem novadā ir sadarbība, bet viņu nav daudz. Turklāt mani uztrauc lielā vecuma starpība, nezinu, cik kolēģu man būs pēc kāda laika. Kaut kam būtu jāmainās.
– Parunāsim par pacientiem. Cik daudz spējat viņiem palīdzēt?
– Atklāti sakot, vieglāk tiem pacientiem, kas maksātspējīgi, jo viņi var ātrāk nonākt līdz diagnozei un sākt ārstēties. Turklāt garo rindu dēļ, piemēram, darba nespēja reizēm tiek pagarināta tikai tādēļ, ka nav iespējas noteikt diagnozi, nevis tādēļ, ka pacients reāli būtu darba nespējīgs. Tomēr ir arī daļa pacientu, kas paši nerūpējas par sevi. Būtu vismaz reizi gadā jāatnāk uz pārbaudi, jāveic analīzes, lai mēs redzētu dinamiku, nevis pēc pieciem gadiem ierasties ar slimību buķeti un sūdzēties, ka veselība sabrukusi. Tas nenotika uzreiz, bet pamazām!
– Vai ir pieejami speciālisti, pie kā sūtīt pacientus?
– Saldus medicīnas centrā pēdējos gados speciālistu pieejamība krietni paplašinājusies, bet būtu vajadzīgs, piemēram, nefrologs, bērnu ķirurgs, pediatrs. Man šķiet, ka novada centrā vajadzētu būt arī dežūrārstam. Labi, ka ir ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis vai ātrā palīdzība, taču pēc ārsta palīdzības jābrauc vai nu uz Jelgavu, Kuldīgu vai Rīgu…
– Vai šobrīd pieļaujat, ka varētu šo darbu strādāt visu mūžu?
– (Smejas.) Ņemot vērā lielo gadu starpību starp ģimenes ārstiem, droši vien būtu jāstrādā, kamēr iznesīs… Bet, nē, tā es negribētu! Ja jutīšu, ka darbs mani kaut kādā veidā ir salauzis un man riebjas iet uz to, tad būs skaidrs, ka jāmeklē kas cits. Bet tik drīz tas nenotiks.
UZZIŅAI
Ģimenes ārstu prakšu atvēršana un slēgšana Kurzemē pēdējo divu gadu laikā
Prakses vieta Slēdz Atver
Tukums 2 1
Durbe 1 1
Ventspils 0 1
Kuldīga 1 0
Skrunda 2 1
Lutriņi 1 1
Aizpute 2 0
Engure 0 1
Liepāja 7 3
Avots: NVD
“Aģitēju savus bijušos studiju biedrus: nāciet uz laukiem! Man vajag kolēģus!” saka daktere Līga Bīlāne. Taču Latvijā ir novadi, kur jaunu ģimenes ārstu atrast tā arī neizdodas un iedzīvotājiem pieejamie veselības aprūpes pakalpojumi pamatīgi sarūk. Andreja Sergejeva foto
___________________________________________________________________________________________
Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019