Ceļot jauno kūti, runājāmies ar būvuzraugu — viņš bija sācis savu biznesu, ražojis flīzes, taču sapratis, ka ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarboties ir tik sarežģīti, tik mokoši, ka atmetis tam visam ar roku — mierīgāk strādāt par būvuzraugu. Tepat blakus viens zemnieks nopirka privāto busu, vadāja cilvēkus. Nupat kopā braucām uz kādu pasākumu, un viņš atklāja, ka aizgājis strādāt pašvaldībā un vairs ne par ko neesot jāuztraucas, saņemot savu algu, kad vajag, buss tiekot remontēts, un vairs ne par ko galva nesāpot. Kamēr skaitījies uzņēmējs, par visu pašam bijusi galva jālauza, tagad vienā dieva mierā valsts nauda tiek tērēta.
Kad vieglāk nedarīt…
Burtu izmērs