Dzimšanas reģistrācija
Pagājušajā gadā veikti 302 dzimšanas reģistri. Jaundzimušo skaitā 161 zēns un 141 meitene (statistika rāda, ka pēdējos gados zēnu dzimst arvien vairāk), sagaidīts tikai viens dvīņu pāris (citus gadus — 3, pat 6).
266 bērnus jeb 88,1% no kopējā jaundzimušo skaita reģistrējuši valmierieši, 36 citu pašvaldību iedzīvotāji. Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja RITA VIĻUMSONE novērojusi, ka pašvaldības arvien vairāk ieinteresētas jaundzimušos piesaistīt savai teritorijai: «Agrāk svarīga bija deklarēšanās, kas jaundzimušajiem nodrošināja dāvanas un pabalstus, tagad svarīgi arī, lai bērns būtu reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā. Valmierieši arī nekur citur savus bērnus nereģistrē, jo tad viņi nesaņemtu skaisto dāvanu — jaundzimušā cepurīti, uz kuras šogad lasāms ne tikai uzraksts «Valmiera», bet arī «LV — 100», un grāmatiņu.»
Desmit gadu laikā ievērojami (no 8,5% līdz 1,7% aizvadītajā gadā) samazinājies to bērnu skaits, kurus mātes reģistrējušas bez ziņām par bērnu tēviem. Tas, iespējams, nozīmē, ka tēvi kļuvuši atbildīgāki vai arī mātes prātīgākas, saprotot, ka bērniņam pasaulē jānāk tad, kad viņam ir tēvs un māte, pieļauj Viļumsone.
Dzimšanas reģistri ar paternitātes atzīšanu (vecāki nesastāv laulībā, bet tēvs bērnu atzīst) pagājušajā gadā veikti 145 reizes jeb 48% gadījumu (iepriekš 51%, 50%, 44,3%), pie tam iezīmējusies tendence, ka vecāku laulība tiek reģistrēta tikai tad, kad paternitāte noteikta pirmajam (83 gadījumos) vai pat otrajam (49 gadījumos) bērnam.
«To pierāda arī aizvadītā gada statistika. Pāris kādus gadus padzīvo kopā, pārliecinās, ko nozīmē bērna audzināšana, un tad, kad piedzimst jau otrais mazulis, tiek reģistrēta laulība,» spriež Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.