«Paši uzprasījāmies iziet sertifikāciju EQASS kvalitātes standartu sistēmā, kāda tā ir sociālajiem pakalpojumiem Eiropā. Esam pirmie Latvijā, kas šo sertifikātu ieguvuši, jo nekāda likumdošana to nepieprasa. Tas ir mūsu pašu dzinulis pēc vēl kvalitatīvāka pakalpojuma. Vien varu teikt, ka kaimiņos Igaunijā šo standartu jau ir ieviesušas vairāk nekā 200 iestādes,» stāstīja Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Edijs Pētersons un paskaidroja, ka — standarts, sertifikāts, prasības un koncepcijas — tie ir tikai atslēgvārdi, bet būtība ir sociālā pakalpojuma attīstīšana, lai gan tā realizētāji, gan pircēji, bet, galvenais, pats pakalpojuma izmantotājs — SOS ciemata bērns — jūt un zina, ka viņam tiek nodrošināts viss nepieciešamais, lai augtu, izglītotos, dzīvotu interesantā vidē.
«Mums visiem, kas ciematā strādā, ir svarīgi, lai bērns teiktu: man šeit klājas labi, jo šeit ir forši pieaugušie, labas aktivitātes, interešu izglītība, ciemata vide ir aktīva, jo mēs varam braukt ekskursijās, braukt ar laivu, mazdārziņā kartupeļus stādīt. Svarīgi ir, ka, iegūstot šo sertifikātu, katru dienu mēs paši varam domāt un vērtēt, ko noteiktajā pakalpojuma rāmī varam izdarīt vēl labāk. Darbinieki var ieteikt, novērtēt var bērni. Tā sistēma mums pašiem ļauj strādāt pilnvērtīgāk,» paskaidroja ciemata direktors.
Jāpiebilst, ka sabiedrībā joprojām ir stereotipi par to, kā dzīvo, ko prot, cik sagatavoti pieaugušo dzīvei ir bērni, kuri lielāko savu dzīves daļu pavadījuši bez pašu ģimenes, dzīvojuši bērnunamos.
CIEMATS IR PLAŠS, tas vislabāk redzams kopskatā, nevis braucot pa Matīšu šoseju. Tajā vienuviet dzīvo 63 pašu vecāku pienācīgi neaprūpēti un nemīlēti bērni, un ir ļoti labi, ja ārpusģimenes aprūpes institūcijā strādājošie ir gatavi raudzīties uz katru bērnu kā personību un sniegt tieši viņa izaugsmei vajadzīgo. Uģa Raibača foto